Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
monoksīds
monoksīds -a, v.; ķīm.
Kāda elementa atoma savienojums ar vienu skābekļa atomu.
PiemēriSlāpekļa monoksīds.
  • Slāpekļa monoksīds.
  • Ieelpotais oglekļa monoksīds daļēji bloķē skābekļa nesēju - hemoglobīnu.
Avoti: 5. sējums