Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
viendienītis
viendienītis -ša, v.
viendienīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Vieglprātīgs cilvēks, kura rīcība ir neapdomīga, nesaimnieciska, bez nākotnes perspektīvas. Viendienis.
Piemēri..mēs neesam viendienīši. Mēs nebūvējam vienai dienai, un mēs nebūvējam tukšā vietā.
1.1.pārn. Tas, kas ilgst, pastāv neilgu laiku, tas, kas paredzēts neilgam laikam, arī mazvērtīgs, nenozīmīgs (par priekšmetiem, parādībām).
PiemēriIr jau tā, ka mūsdienīgie, baletam rakstītie sacerējumi bieži izrādās viendienīši.
Avoti: 8. sējums