samīlēties
samīlēties -os, -ies, -as, pag. -ējos; refl.; sar.
1.Iemīlēties (kādā).
PiemēriPēteris Ansim patika. Tas bija mierīgs puisis, drusku jaunāks par Lailu, laikam pa īstam samīlējies un tāpēc klausīgs.
- Pēteris Ansim patika. Tas bija mierīgs puisis, drusku jaunāks par Lailu, laikam pa īstam samīlējies un tāpēc klausīgs.
- ..klasē risinās šāda traģēdija: divi puikas Elzā samīlējušies un abi vairs pagalam nemācās.
1.1.Iemīlēties (vienam otrā).
PiemēriCik ātri samīlas jaunieši! Vienā acu uzmetienā un vienā ballē.
- Cik ātri samīlas jaunieši! Vienā acu uzmetienā un vienā ballē.
1.2.Sākt izjust, parasti ļoti lielu, interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā). Sākt, parasti ļoti, pieķerties (kam).
PiemēriViņai [režisorei] bija vajadzīgi tēlotāji, kas grib un spēj samīlēties autora dotajos tēlos tāpat kā viņa pati..
- Viņai [režisorei] bija vajadzīgi tēlotāji, kas grib un spēj samīlēties autora dotajos tēlos tāpat kā viņa pati..
- ..visvairāk biju samīlējies Urviņā, lēnā upītē, kuras krastos mierīgi sadzīvoja kārkli, elkšņi, ieviņas.
Avoti: 7-1. sējums