maurs
maurs -a, v.
1.Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu.
PiemēriAp pašām dzirnavām sazaļojis maurs, pat durvju priekšā..
- Ap pašām dzirnavām sazaļojis maurs, pat durvju priekšā..
- ..blakus logam nekustīgs stāvēja rievains priedes stumbrs, bet tālāk, līdz pat meža parkam, stiepās saulains maurs.
- Pagalma uz zaļa, bieza maura basām kājām stāvēja vecākais brālis Krists..
1.1.ģen.: maura, adj. nozīmē Savienojumā ar auga nosaukumu norāda, ka augs sastopams šādā zālājā, arī veido šādu zālāju.
PiemēriMaura kumelīte.
- Maura kumelīte.
- Maura skarene ir maza auguma cerotajā apakšzāle. Jaunie lapu dzinumi tai plakani saspiesti.
- Maura sūrenes.. sastopamas uz ceļiem un sētās, kur bieži veido ciešu, zaļu mauru.
Avoti: 5. sējums