Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kanons2
kanons -a, v.; mūz.
Vairākbalsīgas mūzikas forma, kurā divas vai vairākas balsis izpilda vienu un to pašu melodiju, sākot to secīgi cita pēc citas; skaņdarbs, kurā izmantota šāda forma.
PiemēriDziedāt kanonu.
  • Dziedāt kanonu.
  • Čella partijai Partitā, ir vadošā, dramaturģijas virzītāja loma. Senatnīgajās daļu formās - trijās tokātās, kanonā ietverta laikmetīga, emocionāli koncentrēta izteiksme.
  • Divās stereofoniskās platēs ieskaņotas.. prelīdes, kanoni un fūgas ērģelēm..
Avoti: 4. sējums