Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kanons2
kanons -a, v.; mūz.
Vairākbalsīgas mūzikas forma, kurā divas vai vairākas balsis izpilda vienu un to pašu melodiju, sākot to secīgi cita pēc citas; skaņdarbs, kurā izmantota šāda forma.
PiemēriDziedāt kanonu.
Avoti: 4. sējums