kanons1
kanons -a, v.
1.Tas, kas ir stingri noteikts, obligāts. Tas, kas ir vispārpieņemts.
PiemēriKanonu sistēma.
- Kanonu sistēma.
- Pārkāpt kanonus.
- Nevar un nedrīkst daiļradi pakļaut kaut kādiem absolūti tīru žanru kanoniem, kā to darīja normatīvā poētika.
- ..ar tādu darbību, kas it kā nepakļāvās nekādiem [futbola] spēles kanoniem (un arī treneru plāniem), izcēlās sauss, stiegrains rudmatis.
2.rel. Dogma, noteikums, rits, ko ieviesusi un sankcionējusi baznīca.
PiemēriPar [itāliešu] jaunatnes vairākuma reliģiozitāti jāšaubās. Baznīcas kanonu ievērošana vairāk ir ieradums nekā pārliecība.
- Par [itāliešu] jaunatnes vairākuma reliģiozitāti jāšaubās. Baznīcas kanonu ievērošana vairāk ir ieradums nekā pārliecība.
- Īpatnējs ir ne tikai Persijas līča iedzīvotāju sastāvs. Islama ticības galvenie kanoni te savijusies ar afrikāņu nēģeru cilšu rituāliem.
2.1.Reliģiska satura tekstu kopums, ko kādā konfesijā atzīst par svētu.
Avoti: 4. sējums