pierunāties
pierunāties infinitīva formā; refl.
Savienojumā «ļauties pierunāties»: ļaut sevi pierunāt.
PiemēriTe, kalnos, visi ierēdņi aiz gara laika nodevušies kāršu spēle, arī es reizēm ļaujos pierunāties un grēkoju līdzi.
- Te, kalnos, visi ierēdņi aiz gara laika nodevušies kāršu spēle, arī es reizēm ļaujos pierunāties un grēkoju līdzi.
- Augenbergs tomēr neļāvās pierunāties - viņam esot laiks posties tālāk.
Avoti: 6-2. sējums