Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pierunāties
pierunāties infinitīva formā; refl.
Savienojumā «ļauties pierunāties»: ļaut sevi pierunāt.
PiemēriTe, kalnos, visi ierēdņi aiz gara laika nodevušies kāršu spēle, arī es reizēm ļaujos pierunāties un grēkoju līdzi.
Avoti: 6-2. sējums