Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
neizšķirts
neizšķirts -ais; s. -a, -ā
neizšķirti apst.
1.Nol. divd. → izšķirt.
2.Tāds, kas nav izšķirts, izspriests (piemēram, par jautājumu). Tāds, kas ir palicis neskaidrs, neatrisināts.
PiemēriNeizšķirts jautājums.
  • Neizšķirts jautājums.
3.fizk. Tāds, kurā neviena puse negūst pārsvaru (par sacensībām, to rezultātiem).
PiemēriNeizšķirts spēles iznākums.
  • Neizšķirts spēles iznākums.
  • Cīņa beidzās neizšķirti.
  • Pirmajā draudzības spēlē «Daugavas» meistarkomanda cīnījās neizšķirti - 5:5.. ar Čeļabinskas «Traktora» hokejistiem.
  • pārn. Mazā naktsgaismas spuldzīte.. veltīgi cenšas izkliedēt ēnas telpas tālākajos kaktos. Tā ir nepārtraukta tumsas cīņa ar gaismu, turklāt rezultāts ir neizšķirts.
3.1.lietv. nozīmē: neizšķirts, -a, v. Sacensību rezultāts, kurā neviena puse negūst pārsvaru.
PiemēriVienoties par neizšķirtu.
  • Vienoties par neizšķirtu.
  • ..jau aizvadītas piecpadsmit kārtas [dambretes] turnīrā un vēl joprojām pretim viņa uzvārdam nebija pat neviena neizšķirta.
  • Viņš [šahists] atdeva bandinieku un ievirzīja spēli galotnē, kur melno figūru aktīvais stāvoklis radīja labus neizšķirta priekšnoteikumus.
  • Viņš atgādināja hokejistu, kas gan izslido uz ledus, bet pa pretinieka vārtiem neuzdrošinās mest, jo ir pārliecināts, ka netrāpīs. Un jau no paša spēles sākuma cer vienīgi uz neizšķirtu.
Avoti: 5. sējums