izšķirt
izšķirt -šķiru, -šķir, -šķir, pag. -šķīru; trans.
1.Attālināt, atvirzīt citu no cita. Panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
PiemēriIzšķirt draugus.
1.1.Panākt, ka izbeidz, piemēram, kauties, strīdēties.
Piemēri«Paskat, kādas tās lielās!» māte mūs izšķīra. «Pašas rakstīt nemācās, bet ābece pa gaisu dzīvo.»
2.Šķirot noliekt, pavirzīt uz abām pusēm (piemēram, matus). Izveidot (celiņu) matos.
PiemēriBārda tam bij izšķirta uz abi pusēm.
3.Uztverot, piemēram, ar redzi vai dzirdi, izdalīt (no kāda kopuma). Domās atdalīt (citu no cita pēc kādām pazīmēm).
PiemēriTur peldēja neliela laiva un bij jau tik tuvu, ka varēja izšķirt, cik cilvēku tajā sēdēja.
3.1.Grupējot, klasificējot izdalīt.
PiemēriMūsu dienās izšķir daiļliteratūru, zinātnisko literatūru, politisko literatūru, tehnisko literatūru u. c.
3.2.Izdalīt (pēc kādām pazīmēm no kopuma).
Piemēri..vienkāršākas konstrukcijas automātos ir ierīce, kura izšķir monētas pēc svara.
4.Pieņemt, izvēlēties (kādu no vairākām iespējām). Arī izlemt.
PiemēriPar katru nelaimes vai saslimšanas gadījumu zvejas rajonā flagmaņi ziņo pa radio bāzei, konsultējas ar ārstu, un tas izšķir, kāda palīdzība nepieciešama.
4.1.Būt par cēloni tam, ka realizējas kāda no vairākām iespējām.
PiemēriKaisme un uzskatu drosme izšķīra Krastiņa likteni, Salums viņu pieņēma savā laboratorijā.
5.jur. Izskatot (piemēram, sūdzību), pieņemt lēmumu.
PiemēriTriju dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas prokuroram tā jāizšķir un rezultāts jāpaziņo sūdzētājam. Ja sūdzība tiek noraidīta, prokuroram jāpaziņo motīvi, kuru dēļ sūdzība atzīta par nepamatotu.
6.Panākt, ka izbeidzas (piemēram, kautiņš, strīds).
Piemēri..strīdu izšķīra ar to, ka tikpat vienai, kā otrai pusei uzsauca: «Miers!»
Avoti: 3. sējums