izurbties
izurbties -urbjos, -urbies, -urbjas, pag. -urbos; refl.
1.Urbjot (ko), izvirzīties cauri (tam), caur (to). Urbjoties, arī strauji triecoties, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriUrbis izurbās cauri dēlim.
1.1.sar. Urbjot (ko), izvirzīt urbi cauri (tam), caur (to).
PiemēriElektriķis izurbies cauri sienai.
1.2.pārn. Izvirzīties, izplatīties cauri (kam), caur (ko) — piemēram, par gaismas staru.
PiemēriTieva dūmu strūkliņa kā garš svārpsts izurbjas cauri alkšņu lapotnei..
1.3.pārn. Cieši skatoties, saredzēt cauri (kam), caur (ko) — parasti par acīm.
PiemēriAcis nevar izurbties cauri miglai.
2.sar. Savienojumā ar «cauri»: pilnīgi izlasīt, izskatīt, arī apgūt.
PiemēriMan tagad pašam jātiek ar visu galā, pašam jāizurbjas cauri lielām grāmatu grēdām.
Avoti: 3. sējums