nogurums
nogurums -a, v.; parasti vsk.
1.Fiziskās un psihiskās darbības spēju, fiziskā spēka samazinājums, izsīkums (kādu darbību, apstākļu iedarbībā).
PiemēriViegls nogurums.
- Viegls nogurums.
- Stiprs nogurums.
- Fiziskais nogurums.
- Garīgais nogurums.
- Noguruma sajūta.
- Strādāt līdz nogurumam.
- Aizdzīt nogurumu.
- ..visu viņa ķermeni māc milzīgs nogurums.
- ..viņš jutās briesmīgi noguris, tā noguris, ka šo nogurumu laikam neizgulēt pašā ilgākajā un saldākajā miegā.
- Ar nogurumu kaudamies, Andrejs vēl iedomā Mārča tēva dēlu..
2.tehn. Parādība, kad materiālā rodas plaisas mainīgu spriegumu ilgstošas iedarbības dēļ.
PiemēriMašīnas detaļas nogurums.
- Mašīnas detaļas nogurums.
- Materiāla nogurums.
- Noguruma plaisa.
- Noguruma robeža.
3.lauks. Auglības krass samazinājums, zudums augsnei, ja to ilgstoši vienveidīgi izmanto.
Avoti: 5. sējums