Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
svilpe
svilpe -es, dsk. ģen. -pju, s.
Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas. Šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa.
PiemēriPolicista svilpe.
Stabili vārdu savienojumiMiglas svilpe (arī sirēna, taure).
Avoti: 7-2. sējums