Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ieruna
ieruna -as, s.
Piezīme, papildinājums, ar ko izsaka nepievienošanos kam, citādas domas vai ieskatus. Arī iebildums.
PiemēriDibināta ieruna.
  • Dibināta ieruna.
  • Atzīt bez ierunām.
  • Tur [frontē] katrs zina, ka uzliktais pienākums jāizpilda, un kaut kādas ierunas nenāk ne prātā.
  • ..viņš palaida Jāņa māti pirmo ieiet pa durvīm un.. balsī, kas nepieļāva ierunas, paziņoja..
  • Medības vada mednieku vecākais, kura pavēlēm pārējiem medniekiem jāklausa bez ierunām.
  • ..pārāk ilgi kavēties tomēr nedrīkstēja, jo saimnieks varēja celt ierunas.
Stabili vārdu savienojumiCelt ierunas.
Avoti: 3. sējums