ierunāt
ierunāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Ieskaņot (runātu tekstu).
PiemēriIerunāt dzejoli skaņuplatē.
1.1.Runājot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
Piemēri..izrādē varbūt varēja vairāk izlīdzēties ar mikrofonā ierunāto.. diktora tekstu..
2.Runājot pārliecināt. Runājot censties panākt, ka notic (teiktajam). Iestāstīt.
Piemēri..sestdienas rītā tie [dēli] ierunāja tēvam, lai muļķītim nedodot pirts malku..
2.1.Ieteikt (kādu).
Piemēri..viņam Rīgā dzīvo labs tēvocis,.. kas viņu še [darbnīcā] ierunājis par mācekli.
2.2.reti Runājot iedvest.
Piemēri..[vectēvs] noliecās pie [kucēna] Verkšķīša, iecēla to atkal midzina un ņēmās tam ierunāt prātu: «Ko tu, muļķīti, vienmēr baidies.»
Avoti: 3. sējums