ierūkties
ierūkties -rūcos, -rūcies, -rūcas, pag. -rūcos; refl.
1.Iesākt rūkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem).
PiemēriLācis ierūcas.
1.1.pārn.; sar. Īgni, nelaipni ierunāties.
Piemēri«Mums nav šauteņu,» ierūcās viens no vecajiem zemniekiem.
2.parasti 3. pers. Iesākt rūkt un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā, parasti par pērkonu).
PiemēriPašreiz viss siens gulēja apārdā, kad aiz meža ierūcās pērkons.
3.parasti 3. pers. Iesākt rūkt (par dzinējiem, ierīcēm u. tml.). Īsu brīdi rūkt.
Piemēri..kaut kur noklaudzēja spēcīgi aizcirstas automašīnas kabīnes durvis un ierūcās motors.
Avoti: 3. sējums