klabiens
klabiens -a, v.
Īslaicīgs vienreizējs troksnis → klabēt1.
PiemēriĀtri tuvojās pakavu klabieni, un zirgu sprauslāšana tapa arvien skaļāka.
- Ātri tuvojās pakavu klabieni, un zirgu sprauslāšana tapa arvien skaļāka.
Avoti: 4. sējums