klaboņa
klaboņa -as, s.; parasti vsk.
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → klabēt1.
PiemēriDrīz mašīnas monotonai īdēšanai pievienojās jauna skaņa - sūkņu satrauktā klaboņa.
- Drīz mašīnas monotonai īdēšanai pievienojās jauna skaņa - sūkņu satrauktā klaboņa.
- Cauri riteņu vienmuļajai klaboņai Elmārs it skaidri saklausīja pazīstamu šalkoņu. Tā šalca jūra..
- Audēju ielu rībina Kravas auto smagums, Tomēr cauri tam dzird Seno meistaru steļļu Klaboņu.
Avoti: 4. sējums