Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
klaboņa
klaboņa -as, s.; parasti vsk.
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → klabēt1.
PiemēriDrīz mašīnas monotonai īdēšanai pievienojās jauna skaņa - sūkņu satrauktā klaboņa.
Avoti: 4. sējums