toties
toties retāk
totiesu apst.
1.Norāda uz (kā) pretstatu, kas izriet no salīdzinājuma.
PiemēriLauku pie mežkunga muižas nebija, tāpēc klēts un rija būtu bijušas te liekas. Bet toties kūtiņa bija krietna.
- Lauku pie mežkunga muižas nebija, tāpēc klēts un rija būtu bijušas te liekas. Bet toties kūtiņa bija krietna.
- Izvandījos - nekā! Zeķu nav. Toties uzdūros labi paslēptai cigarešu paciņai.
- Vai kādam esot sarkans lakats? Izrādījās, ka tāda nevienam nebij, bet to tiesu sarkani krekli bij trim..
- Anna: Arī cietums nav jūs pārvērtis, kavalier Kazanova. - Kazanova: Totiesu es esmu pārvērtis cietumu. Un, kad ienāc tu, tas kļūst par pili.
2.saikļa nozīmē Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz to salīdzinājumu. Turpretī, turpretim.
PiemēriTiesa - kari notiek retāk, toties arvien briesmīgāk..
- Tiesa - kari notiek retāk, toties arvien briesmīgāk..
- Kļavas nepiedzīvo lielu vecumu, tāpat neizrāda sevišķu resnumu, toties ir jo staltas.
2.1.Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz to salīdzinājumu.
PiemēriRēķināšana man diez kā nepadevās, toties valodas iemācījos viegli un ātri.
- Rēķināšana man diez kā nepadevās, toties valodas iemācījos viegli un ātri.
- ..bites pārziemojušas labi, toties kartupeļi pagrabā sākuši pūt..
Avoti: 7-2. sējums