Paplašinātā meklēšana

Meklējam toties.

Atrasts vārdos (62):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (870):

(Pa)rādīt zobus (Iz)paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties.
Iet (arī likties, nolikties, aiziet) gulēt (sa)kārtoties gulēšanai un (no)gulties guļasvietā.
sēdināt Aicināt vai likt sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
aizķept Aizpildīties, aizsprostoties (ar ko mīkstu, lipīgu).
aizstāvēties Aizsargāties pret fiziskiem pārdarījumiem. Enerģiski pretoties.
aizsērēt Aizsprostoties, aizķept (ar netīrumiem, gružiem u. tml.).
samesties Aizsprostoties, tievās vai resnās zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi (par zarnām).
dublēties Aizstāt vienam otru. Arī atkārtoties.
neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā.
noenkuroties Ap mesties, palikt pavisam vai uz ilgāku laiku. Iekārtoties.
zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas.
ievākties Apmesties (uz dzīvi), iekravāties (jaunās telpās, jaunā dzīvoklī). Apmesties, iekārtoties (jaunās darba telpās).
piespiesties Apmesties uz dzīvi pie kāda (ierobežotā telpā, platībā). Novietoties (ierobežotā telpā, platībā).
saziedēties Apputeksnējoties sakrustoties.
atlaisties Apsēsties, novietoties pusguļus stāvoklī, arī atbalstīties pusguļus (pret ko).
Caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu skatoties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
Ar līkumu Ar novirzi no taisnas līnijas, neskarot ko (virzīties, pārvietoties).
kulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pārvietoties, virzīties.
uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (ievainojumu).
apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert. Skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
nokravāties Ar visu iedzīvi pārvietoties, pārvākties lejā (no kurienes, kur, uz kurieni u. tml.).
uzgulties Atbalstoties novietoties (ar rokām, galvu, ķermeņa augšdaļu u. tml.) virsū (uz kā, kam).
atzvilu Atbalstoties, atslienoties (pret ko).
atstiept Atgulstoties atpūtināt (locekļus, ķermeņa daļas).
recidivēt Atkārtoties pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā (par slimību).
recidivēt Atkārtoties, parasti nevēlami, pēc īstas vai šķietamas izzušanas (par parādību)
ieslodzīt Atņemt brīvību, iespēju pārvietoties.
Parādīt zobus Atņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku). Izpaust savu naidīgo attieksmi (pret kādu), gatavību aktīvi pretoties.
mīties Atrasties secīgi (citam aiz cita). Krustoties (citam ar citu).
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas (kur), balstoties uz kājām (par cilvēku).
Stāvēt uz ceļiem Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz ceļiem.
Stāvēt uz galvas Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz galvas.
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz kājām (par cilvēku).
Stāvēt uz rokām Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz rokām.
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz pamatnes tā, ka negāžas (par priekšmetiem).
stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem). Atrasties (kur) šādā stāvoklī.
sabirt Ātri ierasties, arī novietoties (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
pārskriet Ātri izplatoties, nonākt (pie daudziem vai visiem, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - par vēsti, valodām. Ātri izplatoties, pārvarēt attālumu.
skriet Ātri pārvietoties (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, mākoņiem).
skriet Ātri pārvietoties no viena objekta uz citu (par skatienu).
samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pucēt Ātri virzīties, pārvietoties.
pārsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
atsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
iesprukt Ātri, bēgšus, slapstoties iekļūt (kur iekšā).
izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt cauri (kam), caur (ko).
nosprukt Ātri, bēgšus, slapstoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
Kā velns ar vējlukturi Ātri, neskatoties, bez apdomas.
Kā vilks caur Rīgu Ātri, neskatoties, bez apdomās.
Kā velns ar vējlukturi Ātri, neskatoties, bez apdomos.
tīt Atrodoties, izplatoties (kam) visapkārt, būt par cēloni tam, ka (tas) ir grūti saredzams (piemēram, par miglu, tumsu).
sadauzīties Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelieto lamam.
sasisties Atsitoties pret ko, tiekot sistam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
nosisties Atsitoties pret ko, zaudēt dzīvību.
atlēkt Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), strauji atvirzīties nost (atpakaļ).
atkāpties Atstāt iepriekšējās pozīcijas un pārvietoties aizmugures virzienā (par karaspēku).
atkāpties Atteikties no (grūtību) pārvarēšanas, no cīņas, nepretoties.
izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piemēram, par notikumiem, apstākļiem). Nokārtoties.
zarot Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
zaroties Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
pārkūņoties Attīstoties pārveidoties par kūniņu.
noslāņoties Attīstoties sadalīties atšķirīgās grupās, kopumos (par parādībām sabiedrībā).
pārtrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
uztrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
izdzīt Attīstoties, augot izveidot (piemēram, asnus, atvases)- par augiem.
raidīt Attīstoties, augot veidot kādā virzienā (piemēram, asnus, saknes) - par augiem.
pāraugt Attīstoties, palielinoties pārsniegt (piemēram, apjomu, robežas, ietvarus) - par parādībām sabiedrībā.
ieiet Attīstoties, pārveidojoties pāriet (jaunā stadijā, stāvoklī).
pāraugt Attīstoties, pilnveidojoties atteikties no agrākajiem, kļūdainajiem uzskatiem, atbrīvoties no traucējošām, arī maldīgām izjūtām.
uzplaukt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
uzzelt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
vīties Augot kārtoties (cirtās, sprogās) - par matiem, apmatojumu.
pārsniegties Augot novietoties, arī atrasties pāri (kam), pār (ko).
izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis, arī lielāks veidojums (organisma, tā daļas virspusē).
stiepties Augot, attīstoties kļūt garākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
briest Augot, attīstoties kļūt lielākam (par augiem, to daļām).
rūgt Augot, attīstoties kļūt lielākam (par veidojumiem organismā).
pabriest Augot, attīstoties kļūt mazliet lielākam (par augiem, to daļām).
skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem).
uzbriest Augot, attīstoties palielināties apjomā (par augiem, to daļām).
pavairoties Augot, attīstoties palielināties skaitā (par augiem, to daļām).
pārbriest Augot, attīstoties pārsniegt attiecīgajā mūža posmā parasto fiziskās attīstības brieduma pakāpi (par cilvēku).
sabriest Augot, attīstoties sasniegt briedumu, kļūt apjomīgākam (par augiem, to daļām). Piebriest.
nobriest Augot, attīstoties sasniegt noteiktu gatavības, kvalitātes pakāpi (par augiem, to daļām).
aizaugt Augot, pārveidojoties sašaurināties vai pilnīgi aizsprostoties.
Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, balstoties uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
amfībija Automobilis, tanks, kas var pārvietoties gan pa sauszemi, gan pa ūdeni.
nokāpt Balstoties ar vienu kāju (parasti uz kāpšļa), nonākt zemē no jāteniska stāvokļa.
četrrāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem.
rāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem. Četrrāpus.
Griezt krūtis (arī zobus) pretī Bezbailīgi, droši pretoties.
Griezt krūtis (arī zobus) pretī Bezbailīgi, droši pretoties.
Griezt zobus (arī krūtis) pretī Bezbailīgi, droši pretoties.
sabiezēt Bieži atkārtoties, arī kļūt skaļam (par skaņām).
aizbirt Birstot (piemēram, smiltīm, gružiem), piepildīties, aizsprostoties. _imperf._ Birt ciet.
pārbraukt Braucot pārvietoties (uz citu vietu) - parasti par transportlīdzekļiem.
pārkārtoties Braucot pārvietoties, iekļauties (kur) - par transportlīdzekļa vadītāju, transportlīdzekli.
Piesaistīt pie gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvokli, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
Saistīt pie gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
turēt Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nevar brīvi kustēties, pārvietoties. Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) paliek savā iepriekšējā stāvoklī.
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par vēju, straumi.
staigāt Būt tādam, kam ir spēja pārvietoties, ejot ar kājām.
savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) - piemēram, par celtnes daļu, ceļu.
saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem.
skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
staigāt Būt tādam, pa kuru ir iespējams pārvietoties ejot (piemēram, par purvu).
zaļot Būt zaļam, augiem augot un attīstoties (par tīrumu, dārzu u. tml.).
peldēt Būt, atrasties, arī pārvietoties (kur) bezsvara stāvoklī.
meklēt Censties (skatoties, taustot u. tml.) dabūt, atgūt (ko pazaudētu, noslēptu u. tml.).
lauzties Censties atbrīvoties (no kāda), pretoties (kādam, kas mēģina satvert, saturēt).
slēpties Censties novietoties tā, lai citi nevar saskatīt, arī atrast.
iespiesties Cieši ievietoties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā).
piekļauties Cieši piespiesties, pievirzīties, novietoties (pie kā, kam klāt).
izurbties Cieši skatoties, saredzēt cauri (kam), caur (ko) - parasti par acīm.
urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) - par acīm, skatienu. Cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam).
praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām.
rotaļlieta Cilvēks, kas nespēj pretoties cita gribai.
cīnīties Darīt ko ar grūtībām. Iet, pārvietoties ar grūtībām.
lēkāt Degt raustoties, strauji mainot apjomu, formu (par uguni, liesmām).
blākšķis Dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu.
būkšķis Dobjš, apslāpēts troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
parādīt Dot vai ļaut apskatīt, skatoties iepazīt (ko). Rādot padarīt (ko) redzamu, saskatāmu.
batiskafs Dziļūdens kamera, kas var pārvietoties zem ūdens.
sārtot Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām). Dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem). Sārtoties (1).
pāriet Ejot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
planktons Ekoloģiska organismu kopa, kura apdzīvo ūdens slāni un kurai trūkst spēju aktīvi pārvietoties vai arī tās ir ierobežotas.
turēties Eksistēt, balstoties (uz ko).
spirināties Enerģiski pretoties kādam, nepakļauties kāda ietekmei, gribai.
cietība Fizikāla (vielas, ķermeņa) īpašība - spēja pretoties ārējai mehāniskajai iedarbībai.
tranšeja Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties.
Iet pie miera Gatavoties, kārtoties gulēšanai.
pārgāzties Gāžoties novietoties pāri (kam), pār (ko).
nogrābstīt Grābstoties notraipīt.
nogrābstīt Grābstoties skart (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
nirt Gremdēties ūdenī tā, lai tas apņemtu pilnīgi (par cilvēkiem). Peldus pārvietoties zem ūdens (parasti virzoties dziļumā, arī ārā no tā).
žvarksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko.
larkšķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
iegrozīties Grozoties uz vienu un otru pusi, novietoties (vēlamā stāvoklī).
laisties Gulties, novietoties guļus stāvoklī.
zemē Guļus, tupus u. tml. stāvoklī (novietoties, novietot no stāvus, vertikāla stāvokļa).
posties Ģērbties, kārtoties, arī rotāties, lai radītu (savam apģērbam, ārienei u. tml.) vēlamu, arī skaistu, greznu izskatu.
Kolhoznieku sēta Ģimenes un darba apvienība, kas kopīgi apsaimnieko savu piemājas zemes gabalu, balstoties uz kolhoza sociālistisko īpašumu un piedaloties kolhoza sabiedriskajā saimniecībā.
iekļauties Iedzīvoties, iejusties. Iejūtoties dzīvot līdz! (kam).
ierīkoties Iekārtoties (1).
ierīkoties Iekārtoties (2).
ierīkoties Iekārtoties (3).
iesēsties Iekārtoties (darbā, amatā).
izvietoties Iekārtoties (daudziem darbā, parasti dažādās vietās).
Izmest enkuru (arī noenkuroties) mierīgos ūdeņos Iekārtoties tā, ka nav uztraukumu, traucējumu, ir labvēlīgi apstākli.
Izmest enkuru (arī noenkuroties) mierīgos ūdeņos Iekārtoties tā, ka nav uztraukumu, traucējumu, ir labvēlīgi apstākļi.
Noenkuroties mierīgos ūdeņos Iekārtoties tā, ka nav uztraukumu, traucējumu, ir labvēlīgi apstākļi.
uzrīkoties Iekārtoties virsū (uz kā, kam).
ievietoties Iekārtoties, apmesties (kādā vietā, telpā, parasti uz laiku).
ieperināties Iekārtoties, apmesties uz dzīvi.
kravāties Iekārtoties, novietoties transportlīdzeklī (ar mantām).
ieņemt Iekārtoties, novietoties, arī nostāties (kādā stāvoklī).
ietaisīties Iekļūt (kādā darbā, sabiedriskā stāvoklī). Iekārtojoties kļūt (par ko). Arī iekārtoties, iedzīvoties.
sapīties Ieķeroties (kur), aizķeroties (aiz kā), zaudēt iespēju pārvietoties, brīvi kustēties.
iekārtoties Ieņemt vēlamo stāvokli, novietoties (kur).
nomesties Ierasties un iekārtoties (kur), lai dzīvotu. Apmesties.
apmesties Ierasties un iekārtoties (uz dzīvi). Ierasties (uz kādu laiku).
lidaparāts Ierīce, transportlīdzeklis, kas spēj pārvietoties pa gaisu vai kosmosā.
aizsarkt Iesākt sārtoties, kļūt sārtam.
iesārtoties Iesākt sārtoties. Kļūt iesārtam.
ietupties Iesēsties (parasti neērtā vietā). Ievietoties, novietoties tupus (kur iekšā).
pleznot Iet, pārvietoties smagiem, neveikliem soļiem, arī gāzelēdamies.
stīvēties Ietiepīgi pretoties.
ieiet Ietilpt, arī ievietoties (kur iekšā).
pieturēties Ievērot (ko) savā darbībā, rīcībā. Balstīties, pamatoties (uz ko).
iepaunāties Ievietot, ielikt (kur iekšā) mantas, saiņus. Ievietoties, iekārtoties (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem).
ieslieties Ievietoties stāvus (kur iekšā) - par cilvēku.
Ieņemt vietu Ievietoties, aizņemot kādu platību, telpu.
Ieņemt vietu Ievietoties, aizņemot kādu platību, telpu.
nospiest Ilgāku laiku balstoties (uz kādas ķermeņa daļas), izraisīt (tajā) notirpumu, stīvumu, nejutīgumu.
klejot Ilgāku laiku doties dažādos virzienos. Vairākkārt pārvietoties no vienas uzturēšanās vietas uz citu (par dzīvniekiem).
izgudroties Ilgāku laiku, daudz gudrot. Izprātoties, izdomāties.
Atpūtas krēsls Īpašas konstrukcijas ērts krēsls, kurā var novietoties pusguļus.
pārirties Iroties pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
tankšķis Īslaicīga, spēcīga, asa skaņa, kas rodas, piemēram, metāla, stikla priekšmetiem atsitoties pret ko vai kam atsitoties pret tiem.
pliukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
blakšķis Īslaicīgs, dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.
plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
bliukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu.
klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem.
klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
plikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
žvaksts Īslaicīgs, samērā skaļš, ass troksnis, kas rodas, parasti, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko.
blūkšķis Īslaicīgs, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
nobārstīties Izbārstot (ko), izbārstoties (kam), notraipīties (ar to). Izbārstot (ko), izbārstoties (kam), tikt notraipītam (ar to).
tecēt Izdalīties no organisma un (parasti) pārvietoties pa tā virsmu (par šķidrumu).
tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu. Arī sārtoties (piemēram, par debesīm).
sārtot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu. Sārtoties (2).
zeltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino krāsu. Zeltoties.
skoloties Izglītoties, mācīties, parasti mācību iestādē.
Baudīt izglītību Izglītoties.
izskoloties Izglītoties. Arī izmācīties (1).
iegrozīties Izkārtot (ko) tā, lai izveidotos vēlamie apstākļi. Iekārtoties.
pārkārtoties Izkārtoties, sadalīties (darba veikšanai) citādi (piemēram, par darba kolektīvu).
nolaistīties Izlaistot (ko), izlaistoties (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to). Izlaistot (ko), arī izlaistoties (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to).
balstīties Izmantot (piemēram, atziņas, teorijas, faktus) par pamatu, pierādījumu. Pamatoties.
nogulties Izplatīties gaisā lejup, arī krist un novietoties, parasti slānī (kur, uz kā u. tml.).
pārņemt Izplatoties aizdedzināt (piemēram, celtni, mežu) - par uguni.
pārņemt Izplatoties aptvert (piemēram, visu organismu, tā daļu, arī kādu īpatņu kopumu) - par slimību.
atklīst Izplatoties atkļūt (par ziņām, valodām).
atnākt Izplatoties atplūst šurp (par skaņām, smaržām).
novēdīt Izplatoties būt īsu brīdi sajūtamam (piemēram, par smaržu).
novējot Izplatoties būt īsu brīdi sajūtamam (piemēram, par smaržu).
segt Izplatoties būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst nesaskatāms (par tumsu, miglu, mākoņiem u. tml.).
skart Izplatoties iedarboties (uz maņu orgāniem, uztveri u. tml.) - piemēram, par skaņām, smaržām.
pildīt Izplatoties kļūt sajūtamam, uztveramam (telpā, vidē u. tml.) - par skaņām, smaržām u. tml.
pārskanēt Izplatoties kļūt zināmam (visā teritorijā, arī aiz teritorijas robežas).
nolaisties Izplatoties lejup, nonākt (kur, uz kā u. tml.) - par miglu, dūmiem u. tml.
rotāt Izplatoties mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) - par gaismu. Izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
rotāties Izplatoties mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) - par gaismu. Izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
pievirzīties Izplatoties pārvietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - piemēram, par skaņu.
pakāpties Izplatoties pavirzīties uz augšu (piemēram, par dūmiem, miglu).
nonākt Izplatoties sasniegt (ko) - piemēram, par skaņu, smaržu.
piekļūt Izplatoties sasniegt (ko), nonākt (pie kā, kam klāt) - piemēram, par gaisu, gaismu, ūdens plūsmu.
aizsniegt Izplatoties sasniegt (par skaņām).
pārsoļot Izplatoties sniegties pāri (teritorijas robežai).
pārstiepties Izplatoties šaurā joslā, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par gaismu, ēnu u. tml.
uzkāpt Izplatoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par miglu, dūmiem u. tml.
uzgulties Izplatoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
nonākt Izplatoties, tiekot izplatītam, kļūt tādam, kas ir (kāda) rīcībā, izmantošanā. Tikt saņemtam (par ko nosūtītu).
nonākt Izplatoties, tiekot izplatītam, kļūt zināmam (kādam, kur) - par ziņu, vēsti u. tml.
aizsniegt Izplešoties, izplatoties, izstiepjoties skart, sasniegt.
izstiepties Izstiept ķermeni, kājas (parasti pārvietojoties, gatavojoties pārvietoties) - par dzīvniekiem.
ierakties Izveidot ierakumus un novietoties tajos.
izrietēt Izveidoties, rasties kā (parasti galvenā, noteicošā) ietekmē. Pamatoties (uz ko, parasti uz galveno, noteicošo).
noslāņoties Izveidoties, sakrāties, arī izvietoties slāņveidīgi.
pārkārtoties Izvietoties citādā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izvērsties Izvietoties izklaidus. Izvietojoties, novietojoties aizņemt (telpu, platību).
izkārtoties Izvietoties noteiktā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izstāties Izvietoties, nostāties.
izretināties Izvietoties, palielinot atstarpes (par cilvēku grupu).
izklupiens Izvirzīšanās uz priekšu vai sānis, saliecot kāju celī un atbalstoties uz tās.
uzsēsties Kāpjot novietoties jāteniskā, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motociklā, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
pārkāpt Kāpjot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
sēsties Kāpt (transportlīdzeklī) un novietoties (tajā), parasti sēdus.
Posties pie miera Kārtoties gulēšanai (parasti vakarā).
Iet gulēt Kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
Likties (arī iet) gulēt Kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
Likties pie miera Kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
Doties (arī iet, likties novec.) pie miera Kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
Taisīties (arī doties, iet, likties novec.) pie miera Kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
Būt (ar) rokām un kājām (kam) pretī (arī pretim, pret) Kategoriski pretoties (kam). Enerģiski censties aizkavēt (ko).
Negribēt (ne) dzirdēt Kategoriski pretoties kam, būt pret ko.
Negribēt (ne) dzirdēt Kategoriski pretoties kam, būt pret ko.
Negribēt (ne) redzēt ((ne) dzirdēt) Kategoriski pretoties kam, būt pret ko.
gulties Klāties, novietoties, arī tikt, būt klātam, novietotam (uz kā, kam pāri).
briest Kļūt lielākam, spēcīgākam (parasti augot, attīstoties) - par cilvēku.
pabriest Kļūt mazliet lielākam, spēcīgākam (parasti augot, attīstoties) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
pagrabēt Kļūt nestiprākam, mazliet nolietoties.
piesarkt Kļūt sārtam, sārtoties (par paradībām daba).
nosārtot Kļūt sārtam. Nosārtoties.
šķilties Kļūt tādam, kam, attīstoties saknei, kronis virzās cauri smaganām (par zobiem).
sarētot Kļūt tādam, kurā pilnīgi izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu). Sarētoties.
sasārtot Kļūt, parasti ļoti, sārtam (parasti par seju, tās daļām). Sasārtoties.
Visuma modeļi Kosmoloģiskas shēmas, kuru nolūks ir, balstoties uz mūsdienu astronomisko novērojumu datiem un gravitācijas teoriju, aprakstīt Visuma novērojamās daļas jeb Metagalaktikas uzbūves īpašības un evolūcijas likumsakarības.
aizkratīties Kratoties aizklīst, aizslīdēt (kam garām, aiz kā u. tml.).
piekrist Krītot novietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pārkrist Krītot novietoties pāri (kam), pār (ko).
sagrūst Krītot, atsitoties pret ko u. tml., radīt sastiepumu, sasitumu (parasti kājā, rokā), padarīt sāpīgu (to).
sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
sasisties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
skaloties Kustēties, arī padobji guldzēt, atsitoties pret trauka malām (par šķidrumu).
plivināties Kustēties, pārvietoties, parasti strauji, bieži mainot virzienu.
nospārdīties Kustoties (parasti miegā), nogrūst sev apsegu.
izkustēties Kustoties izmainīt iepriekšējo stāvokli, atrašanās vietu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izstaipīties Kustoties izvingrināt ķermeni, tā daļas.
pastaipīties Kustoties, mazliet iztaisnojoties, pavingrināt ķermeni, tā daļas.
trīties Kustoties, pārvietojoties uz priekšu un atpakaļ, skarties (pie kā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Berzties (2).
pērties Kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem.
izkustēties Kustoties, tiekot kustinātam, izmainīt iepriekšējo stāvokli (parasti par priekšmetiem).
cilindrs Ķermenis, kuru ierobežo virsma, ko veido taisne, kustoties pa doto līkni, palikdama paralēla vienai taisnei, un divas paralēlas plaknes.
tilts Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām (cīņas sportā - skaustam) atbalstoties pret pamatu.
ķiķināties Ķircināties, arī lakstoties.
pārlaisties Laižoties pārvietoties (uz citu, piemēram, uzturēšanās, barošanās, vietu) - par putniem, kukaiņiem.
flirtēt Lakstoties, mīlināties.
lakstīties Lakstoties.
pārlēkt Lecot, ar lēcienu pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
klīst Lēni pārvietoties (parasti vēja, straumes iedarbībā).
čāpot Lēni pārvietoties, rāpot (piemēram, par gliemežiem, vēžiem, kukaiņiem).
nolīst Lēni, klusi, arī nemanāmi novietoties, noslēpties (kur).
līst Lēni, klusi, arī slepeni virzīties, pārvietoties.
iesvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli iekļūt, ievietoties (kur iekšā).
pārlidot Lidojot pārvietoties (uz citu vietu) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
pārlidot Lidojot pārvietoties (uz citu, piemēram, uzturēšanās, barošanās, vietu) - parasti par putniem, kukaiņiem.
Turp un atpakaļ Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot).
turpatpakaļ Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot). Turp un atpakaļ.
pārliekties Liecoties novietoties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
pārlīst Lienot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
blākš Lieto, lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu.
būkš Lieto, lai atdarinātu dobju, apslāpētu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko vai arī kam sprāgstot.
plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
pliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko. Lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
blakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju troksni, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.
plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
plaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot, piemēram, kokam, ledum.
bliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu.
klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem. Klakš.
klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem. Klakt.
klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Kliks. Klikš.
klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Kliks. Klikt.
kliks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Klikš. Klikt.
blūkš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
klabu Lieto, lai atdarinātu īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, kas rodas, piemēram, cietam priekšmetam piesitoties pie kā cieta, atsitoties pret ko cietu.
plīkš Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
pakš Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pak.
pak Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pakš.
paks Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pakš.
blīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis.
bums Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
blāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko.
plākš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
čurks Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidrumam līstot, tekot tievā strūklā un (at)sitoties pret ko, arī gaļai cepoties.
pik Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidruma pilienam atsitoties pret ko.
Piespiest (kādu) pie sienas Likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu. Padarīt (kādu) pretoties nespējīgu.
Piespiest (kādu) pie sienas Likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu. Padarīt (kādu) pretoties nespējīgu.
pārsēdināt Likt (kādam) pārvietoties (citā transportlīdzeklī).
izvietot Likt (kur) novietoties, atrasties noteiktā kārtībā, panākt, ka (kur) novietojas, atrodas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki).
iespiest Likt ievirzīties, ievietoties, arī panākt, ka ievirzās, ievietojas (mazā, šaurā telpā, vietā).
izkārtot Likt izvietoties, nostāties (cilvēkiem) noteiktā kārtībā, veidā.
uzglūnēt Ļauni, naidīgi skatoties (uz kādu), izsekot (tam). Ļauni, naidīgi skatoties (uz kādu), gatavoties uzbrukt (tam) - par cilvēku.
uzņemt Ļaut (kādam) iekāpt un novietoties (transportlīdzeklī). Būt tādam, kurā var iekāpt un novietoties (noteikts skaits pasažieru) - par transportlīdzekli.
joņot Ļoti ātri pārvietoties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
šaudīties Ļoti ātri vairākkārt pārvietoties šurpu turpu, no vienas vietas uz citu. Ļoti ātri vairākkārt kustēties uz vienu un otru pusi.
šauties Ļoti strauji virzīties, pārvietoties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
zibeņot Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
zibēt Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
zibināt Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
zibināties Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
zibsnīt Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
pārsēsties Mainot sēdvietu, pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
Aklā metode Mašīnrakstīšanas metode, pēc kuras raksta, neskatoties uz rakstāmmašīnas taustiņiem.
Aklā metode Mašīnrakstīšanas metode, pēc kuras raksta, neskatoties uz rakstāmmašīnas taustiņiem.
Kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru kustoties jebkurš Zemes ķermenis vairs neatgriežas uz Zemes.
Kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru kustoties jebkurš Zemes ķermenis vairs neatgriežas uz Zemes.
Otrais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru kustoties ķermenim pilnīgi pārvar Zemes pievilkšanas spēku. Paraboliskais ātrums.
Paraboliskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru kustoties ķermenis pilnīgi pārvar Zemes pievilkšanas spēku. Otrais kosmiskais ātrums.
Otrais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru kustoties ķermenis pilnīgi pārvar Zemes pievilkšanas spēku. Paraboliskais ātrums.
Otrais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru kustoties ķermenis pilnīgi pārvar Zemes pievilkšanas spēku. Paraboliskais ātrums.
pārmīņāties Mīņājoties pārnest sava ķermeņa masu (no vienas kājas uz otru). Mīņājoties pārvietoties (uz citu vietu).
nomaļus Neiesaistoties, nepiedaloties (darbībā, pasākumā).
pamētāties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
pasvaidīties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
paglītoties Neilgu laiku, mazliet izglītoties.
pakārtoties Neilgu laiku, mazliet kārtoties (piemēram, kādā vietā, telpā).
palakstoties Neilgu laiku, mazliet lakstoties.
papiktoties Neilgu laiku, mazliet piktoties.
pagrābāt Neilgu laiku, mazliet taustoties (ar rokām, pirkstiem), censties (ko) satvert, sameklēt.
vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piemēram, iepazīstoties).
rūpals Nodarbošanās ar kādu amatu, balstoties uz pilsoņu individuālo darbu (piemēram, sīksaimniecībā, mājamatniecībā, lauku sīkražošanā, sadzīves pakalpojumu sniegšanā).
aizgulēties Nogulēt ilgāk, nekā nodomāts vai parasts. Laikā nepamostoties, nepieceļoties, nokavēt, nepaspēt.
pārkrist Nokarājoties novietoties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par matiem.
pakūļāties Nokarājoties pasvārstīties, pašūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
kūļāties Nokarājoties svārstīties, šūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
paklāt Noklāt (ko zemē, uz kādas virsmas) tā, lai (uz tā) varētu novietoties, ko novietot.
samīties Nomainīt vienam otru. Rasties, izveidoties kā cita vietā. Krustoties ar kādu citu.
priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, novietojas, virzās, notiek kā, piemēram, rindas, gājiena, grupas sākumā, priekšgalā, priekšpusē (skatoties no mugurpuses).
ieskatīties Noskatoties (no kāda), pārņemt (piemēram, stāju, manieres).
Būt ar abām rokām pretim Noteikti pretoties, nepiekrist.
Būt ar abām rokām, arī (ar) rokām un kājām pretim (arī pretī, pret) Noteikti pretoties, nepiekrist.
nosēdināt Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
uzsēdināt Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus virsū (uz kā, kam, arī kur).
salipt Novietoties (kam) cieši klāt (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
iekārtoties Novietoties (kur uz dzīvi, arī uz kādu laiku).
saiet Novietoties (kur) - par vairākiem, daudziem.
savietoties Novietoties (kur) - par vairākiem, daudziem.
izvietoties Novietoties (kur) noteiktā secībā, attālumā (par daudziem cilvēkiem, dzīvniekiem).
nostiprināties Novietoties (kur), ierīkojot aizstāvēšanās būves.
iegrozīties Novietoties (kur), parasti nostāties, apsēsties tā, ka izveidojas vēlamie apstākļi.
pieslieties Novietoties (pie kā, kam klāt) tā, ka atbalstās (pret to).
Nomesties ceļos (arī uz ceļiem) Novietoties balstā uz ceļgaliem.
Notupties uz ceļiem (arī ceļos) Novietoties balstā uz ceļgaliem.
aplenkt Novietoties cieši (kam) visapkārt.
ielenkt Novietoties cieši (kam) visapkārt. Aplenkt (1).
saslēgties Novietoties cieši citam pie cita (rindā, lokā u. tml.).
sagulties Novietoties guļus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem. Sagult (1).
sagult Novietoties guļus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem. Sagulties (1).
iegulties Novietoties guļus (kur iekšā).
nogulties Novietoties guļus (kur, uz kā u. tml.).
palīst Novietoties guļus (zem segas, palaga u. tml.).
izstiepties Novietoties guļus ar izstieptu, iztaisnotu ķermeni.
pārgulties Novietoties guļus pāri (kam), pār (ko).
sagulēt Novietoties guļus stāvoklī (par vairākiem, daudziem).
atgulties Novietoties guļus stāvoklī (parasti uz muguras).
atlaisties Novietoties guļus stāvoklī (parasti uz muguras). Atgulties.
piegulties Novietoties guļus stāvoklī (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
gulties Novietoties guļus stāvoklī. Doties gulēt.
uzgulties Novietoties guļus virsū (uz kā, kam).
pagulties Novietoties guļus zem (kā), arī (kam) apakšā.
izklīst Novietoties izklaidus (noteiktā kārtībā).
kārtoties Novietoties noteiktā kārtībā. Stāties ierindā.
pārgulties Novietoties pāri (kam), pār (ko) - par priekšmetiem, ķermeņa daļām.
sasēsties Novietoties sēdus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
iesēsties Novietoties sēdus (kur iekšā, piemēram, krēslā).
nosēsties Novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
piecelties Novietoties sēdus (no guļus stāvokļa).
piesēsties Novietoties sēdus (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Sēdus stāvoklī pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sēsties Novietoties sēdus stāvokli.
uzlikties Novietoties sēdus, guļus u. tml. virsū (uz kā, kam).
piesēst Novietoties sēdus, parasti uz neilgu laiku.
apsēsties Novietoties sēdus.
atsēsties Novietoties sēdus. Apsēsties.
nostāties Novietoties stāvus (kur, kā).
stāties Novietoties stāvus (kur, kādā veidā).
ierakties Novietoties tā, ka tiek apņemts no visām pusēm (ar zemi) - piemēram, par sēklām.
līdzināties Novietoties tā, ka veidojas, parasti taisna, rinda, virkne (par cilvēku grupu).
noslēpties Novietoties tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt. Paslēpties.
paslēpties Novietoties tā, lai citi nevar saskatīt, arī atrast.
atbalstīties Novietoties tā, lai kas balstītu.
satupties Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem. Arī sasēsties. Satupt.
satupt Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem. Arī sasēsties. Satupties.
notupties Novietoties tupus (kur, uz kā u. tml.). Arī nosēsties (1).
aptupties Novietoties tupus (par cilvēkiem). Notupties.
uztupties Novietoties tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēsties (1).
tupties Novietoties tupus stāvoklī.
pietupties Novietoties tupus stāvoklī. Arī piesēsties (1).
attupties Novietoties tupus. Notupties (par cilvēku).
Palīst zem ūdens Novietoties ūdenī tā, ka tas nosedz.
Palīst zem ūdens Novietoties ūdenī tā, ka tas nosedz.
pārklāt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) - par (kā) kārtu. Arī noklāt (5).
pārsegt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) - par (kā) kārtu. Pārklāt (3).
noklāt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par (kā) kārtu.
nosegt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par kā kārta.
izgāzties Novietoties vaļīgā pozā, parasti sēžot, stāvot.
Nostāties uz rokām Novietoties vertikāli balstā uz rokām.
Nostāties uz rokām Novietoties vertikāli balstā uz rokām.
uzmesties Novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma (par putniem, kukaiņiem).
Likties ziemas (arī vasaras) guļā (arī uz ziemas (arī vasaras) guļu) Novietoties ziemas (vasaras) guļai (par dažiem dzīvniekiem).
aizvilkties Novietoties, aizklāties (kam priekšā).
samesties Novietoties, apmesties (kādā kopumā) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
likties Novietoties, arī tverties, glābties.
pagriezties Novietoties, atrasties tā, ka neredz ko.
uzslāņoties Novietoties, izveidoties slāņveidā virsū (uz kā, kam).
sakārtoties Novietoties, izvietoties noteiktā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); sastāties ierindā.
savīties Novietoties, parasti spirālveidīgi, vienam ap otru, citam ap citu (parasti par čūskām).
uzmesties Novietoties, parasti strauji, sēdus, guļus, tupus, arī stāvus virsū (uz kā, kam).
sastāties Novietoties, tikt novietotam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par transportlīdzekļiem.
klāties Novietoties, tikt novietotam (uz kā, kam virsū) - piemēram, par putekļiem, vielu.
segties Novietoties, veidoties (uz kā, kam pāri) - piemēram, par augiem, to daļām.
norīkoties Novietoties.
pievietoties Novietoties.
teorēma Nozīmīgs matemātisks apgalvojums (izteikums, formula), kura patiesumu pamato ar pierādījumu (balstoties uz aksiomām vai jau pierādītiem apgalvojumiem).
Ar līkumu Pa garāko ceļu (virzīties, pārvietoties).
veikt Padarīt (kādu) vāju, pretoties nespējīgu.
novārtīt Padarīt netīru, arī notraipīt, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.
atspaidīt Padarīt sāpīgu (kādu ķermeņa daļu), ilgi balstoties (uz tās). Atspiest (4).
atspiest Padarīt sāpīgu (kādu ķermeņa daļu), ilgi balstoties uz tās. Atspaidīt (2).
savārtīt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, traipainu, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.
klunkšķis Padobjš guldzošs troksnis, kas rodas, šķidrumam strauji līstot no pudeles vai atsitoties pret trauka malām.
palīst Paiet, arī novietoties zem (kā), arī (kam) apakšā.
pāraugt Pakāpeniski attīstoties, pilnveidojoties, sasniegt citu, augstāku pakāpi, kvalitāti (par parādībām sabiedrībā).
noslīdēt Pakāpeniski, lēni novietoties zemāk par normālo līmeni (piemēram, par celtnes daļām).
noslīdēt Pakāpeniski, lēni novietoties zemāk par normālo stāvokli (par ķermeņa daļām).
plīkšķis Pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
pakšķis Pakluss, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko.
iesēdināt Palīdzēt novietoties, likt iekāpt (transportlīdzeklī). Pavadīt (līdz transportlīdzeklim).
bazēties Pamatoties, balstīties.
piesēdināt Panākt (aicinot, liekot), ka (kāds) novietojas sēdus (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Palīdzēt novietoties sēdus (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
papildināties Papildus izglītoties, papildus apgūt iemaņas, prasmi (kādā, parasti zinātnes, mākslas, nozarē).
tik Parasti atkārtojumā «tik, tik»: lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam sīkam atsitoties pret ko.
sperties Parasti savienojumā «sperties pretī», «sperties pretim»: pretoties, nepiekrist kādam.
ceļot Pārcelties, pārvietoties.
pārkārties Pārliekties (parasti atbalstoties ar vidukli) - par cilvēku.
pārzvelties Pārliekties, parasti smagnēji atbalstoties (pāri kam, pār ko).
padoties Pārstāt cīnīties, arī nepretoties, ļaut sevi pieveikt (piemēram, kautiņā).
pakļauties Pārstāt pretoties, arī nepretoties un atzīt sevi par atkarīgu (no kā) - par tautu, valsti u. tml.
padoties Pārstāt pretoties, arī nepretoties un atzīt sevi par uzvarētu (parasti bruņotā cīņā).
pārtapt Pārveidojoties, attīstoties kļūt citādam, kļūt par ko citu (par parādībām dabā).
nonākt Pārveidojoties, attīstoties sasniegt (kādu pakāpi).
Mīt (kāda) pēdās Pārvietoties (cieši) aiz kāda.
Mīt (kāda) pēdās Pārvietoties (cieši) aiz kāda.
pārsēsties Pārvietoties (citā transportlīdzeklī).
tiekties Pārvietoties (noteiktā virzienā, uz noteiktu objektu).
virzīties Pārvietoties (noteiktā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
skriet Pārvietoties (par izšautu šāviņu, lodi).
vadāties Pārvietoties (parasti braukšus), parasti vairākkārt vai ilgāku laiku.
spietot Pārvietoties (parasti lidot) ciešā kopumā (piemēram, par vielu daļiņām).
slēpot Pārvietoties (parasti pa sniegu) uz slēpēm.
ripot Pārvietoties (parasti šķietamā kustībā) - par debess spīdekļiem.
migrēt Pārvietoties (piemēram, atmosfērā, hidrosfērā ūdens, vēja iedarbībā) - par vielām.
kūleņoties Pārvietoties (tumsā, miglā u. tml.), tā ka nevar skaidri saredzēt.
pārcelties Pārvietoties (uz citu darbavietu, citu objektu) - par strādniekiem, darba kolektīvu u. tml.
migrēt Pārvietoties (uz citu teritoriju, vietu) - par dzīvniekiem.
pāriet Pārvietoties (uz citu uzturēšanās vietu, mitekli u. tml.) - par dzīvniekiem.
pārcelties Pārvietoties (uz citu uzturēšanās, atrašanās vietu) - par cilvēkiem.
pārvākties Pārvietoties (uz citu uzturēšanās, atrašanās vietu).
pārsviesties Pārvietoties (uz citu vietu, piemēram, dzīvot, strādāt).
rāpties Pārvietoties (virzienā uz augšu vai uz leju), pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni kādai virsmai un atbalstoties, aizķeroties (kur, aiz kā) ar kājām, retāk ar asti (par dzīvniekiem).
Lēkt uz kruķiem Pārvietoties ar kruķiem.
Lēkt uz kruķiem Pārvietoties ar kruķiem.
slīdēt Pārvietoties ar slēpēm, slidām, ragavām u. tml., piemēram, pa sniegu, ledu.
lidot Pārvietoties gaisā ar spārnu, lidplēves palīdzību (parasti par putniem, kukaiņiem).
velties Pārvietoties lielā kopumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
ceļot Pārvietoties no ligzdošanas uz pārziemošanas vietām un atpakaļ (par gājputniem).
metastazēties Pārvietoties no primārā slimības procesa vietas uz attāliem audiem, orgāniem (par slimības ierosinātājiem).
sirot Pārvietoties no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu (par dzīvniekiem).
slidot Pārvietoties pa ledu uz slidām.
virināties Pārvietoties riņķojot, arī kustēties grozoties.
ritināties Pārvietoties rotējot.
puteņot Pārvietoties stipra vēja iedarbībā (par sniegu).
peldēt Pārvietoties ūdenī (par ūdens transportlīdzekļiem vai priekšmetiem).
peldēt Pārvietoties ūdenī, radot līdzsvaru, ātrumu ar ķermeņa kustībām, arī izmantojot straumi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
doties Pārvietoties un iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā).
cilpot Pārvietoties viegliem, straujiem lēcieniem (par dzīvniekiem). Skriet (loku lokiem).
pārmainīties Pārvietoties vienam otra, citam cita vietā, vidē u. tml. (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
doties Pārvietoties, arī sākt pārvietoties (ar transportlīdzekli noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
doties Pārvietoties, arī sākt pārvietoties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par transportlīdzekli.
doties Pārvietoties, arī sākt pārvietoties (piemēram, iet, skriet, peldēt noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēku.
doties Pārvietoties, arī sākt pārvietoties, lai apmeklētu (piemēram, teātri).
tecēt Pārvietoties, būt tādam, kura visas daļiņas kustas (parasti par šķidrumu, gāzi). Arī plūst (1).
virzīties Pārvietoties, izplatīties (noteiktā virzienā) - par parādībām dabā, arī gaismu, skaņu.
sijāties Pārvietoties, izplatīties kādā vietā, vidē (par kā sīkām daļiņām).
pacelties Pārvietoties, izplatīties un pabeigt pārvietoties, izplatīties augšup (piemēram, par putekļiem, dūmiem, tvaikiem, miglu).
kūņoties Pārvietoties, kustēties (tumsā, miglā u. tml.) tā, ka nav skaidri saskatāms.
sirot Pārvietoties, pabūt vairākās vietās, piemēram, lai ko, parasti nelikumīgi, iegūtu.
pārcelties Pārvietoties, parasti ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu).
pārvākties Pārvietoties, parasti ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu). Arī pārcelties (1).
plūst Pārvietoties, parasti ar nemainīgu ātrumu, samērā lielā daudzumā (par šķidrumu, gāzi).
velties Pārvietoties, parasti šķietamā kustībā (par debess spīdekļiem).
migrēt Pārvietoties, pārcelties (uz citu teritoriju, vietu) - par iedzīvotājiem.
sprīžot Pārvietoties, savirzot ķermeņa galus kopā un pēc tam attālinot tos vienu no otra (parasti par kāpuriem).
jāt Pārvietoties, sēžot dzīvniekam (parasti zirgam) mugurā.
tecēt Pārvietoties, tikt pārvietotam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu); plūst (3).
pārcelties Pārvietoties, tikt pārvietotam (uz citu vietu) - piemēram, par fizikālām parādībām.
nokļūt Pārvietoties, tikt pārvietotam un sākt (kādā vietā), parasti nejauši, kādu apstākļu ietekmē, dzīvot, strādāt u. tml.
pārsviesties Pārvietoties, tikt pārvirzītam (uz citu vietu, citā virzienā) - par apšaudi, karadarbību, cīņu.
kustēties Pārvietoties, virzīties (kādā virzienā) - piemēram, par molekulām, atomiem, elementārdaļiņām.
kustēties Pārvietoties, virzīties (parasti kādā virzienā, samērā lēni) - par dzīvām būtnēm.
kustēties Pārvietoties, virzīties (parasti kādā virzienā, samērā lēni) - piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem.
Septiņjūdžu (arī simtjūdžu) zābaki Pasakās, teikās - zābaki, ar kuriem var neticami ātri pārvietoties.
palūkot Paskatoties noskaidrot, uzzināt.
paraudzīt Paskatoties noskaidrot, uzzināt. Palūkot (1).
sastapt Paskatoties uztvert (kāda skatienu).
sastapties Paskatoties uztvert (kāda skatienu).
piedzīvot Pastāvot, attīstoties tikt pakļautam kādām pārmaiņām (piemēram, par procesu, darbības rezultātu).
Rādīt zobus Paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties.
atkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> atkārtot (1), atkārtoties (1). Tas, kas ir atkārtots, atkārtojies.
pakārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakārtot (1), pakārtoties (1).
pārvietojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārvietot, pārvietoties.
sārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> sārtot (1), sārtoties (1).
padoties Pavirzīties, pārvietoties (kādā virzienā) - parasti par ķermeni, tā daļām.
vivipārija Pēcnācēju radīšana, dīglim pilnīgi attīstoties mātes ķermenī (pretstatā dzimšanai no olas) - piemēram, zīdītājdzīvniekiem. Dzīvdzemdēšana.
pārtraukt Pēkšņi iesaistoties sarunā, panākt, ka (kāds) neturpina runāt, nepabeidz ko pateikt.
nektons Peldošu ūdensdzīvnieku kopums, kuri spēj aktīvi pārvietoties.
peldus Peldot (pārvietoties ūdenī).
zvagulis Pie tērpa valkājama rotas lieta - metāla plāksnīte, piekars, kas kustoties rada skaņu.
ieglausties Pieglaužoties ievietoties, iekļauties (kur).
paļauties Piekāpties. Nepretoties.
Ļoti patīkami! Pieklājības teiciens, ko saka iepazīstoties.
aizplakt Pieplokot (kam), novietoties (aiz tā).
piesieties Piesaistoties, pievēršoties (kam), ierobežot savu kustības, rīcības brīvību, tikt ierobežotam.
piespiesties Pievirzīties, novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
pretstāve Planētas atrašanās Saulei pretējā debess pusē (skatoties no Zemes); opozīcija (4).
opozīcija Planētas atrašanās Saulei pretējā debess pusē (skatoties no Zemes). Pretstāve.
plosīties Plaši izplatoties, būt par cēloni postam, (kā) bojāejai (piemēram, par uguni, dabas katastrofām, slimībām).
skaloties Plūst, parasti atsitoties pret ko (piemēram, par ūdeni, viļņiem).
pārplūst Plūstot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
cīnīties Pretoties (dabas stihijai).
Turēties pretī (arī pretim) Pretoties (kam).
kauties Pretoties (parādībām dabā).
atturēties Pretoties (piemēram, savām tieksmēm, dziņām) un pārvarēt (tās).
aizstāvēties Pretoties uzbrukumam. Aizsargāties.
Stāt (biežāk stāties) pretī (arī pretim, pret) Pretoties, nepakļauties (kāda varai).
Stāties (retāk stāt) pretī (arī pretim, pret) Pretoties, nepakļauties (kāda varai).
Izrādīt pretestību Pretoties.
Ķepuroties pretī (arī pretim) Pretoties.
Parādīt pretestību Pretoties.
Izrādīt (arī parādīt) pretestību Pretoties.
grabulis Priekšmets, parasti rotaļlieta, ar tukšu vidu, kur ievietotas sīkas lodītes, bumbiņas u. tml., kas kustoties grab.
grupēties Pulcēties (kur, ap ko), izvietoties (noteiktā kārtībā).
klabēt Radīt īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) - par cietiem priekšmetiem, to daļām. Atskanēt šādam troksnim.
skrabēt Radīt īsus, citu citam sekojošus asus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko), arī skrāpējoties, beržaties (gar ko) - piemēram, par asiem, cietiem, parasti nelieliem, priekšmetiem, to daļām. Atskanēt šādiem trokšņiem.
grabēt Radīt īsus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) - par cietiem, parasti nelieliem, priekšmetiem, to daļām. Atskanēt šādam troksnim.
žvākstēt Radīt samērā skaļu, dobju troksni (parasti par smagiem priekšmetiem, tiem krītot, atsitoties pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
klauvēt Radīt troksni, atsitoties pret ko (piemēram, par lietus lāsēm, krusas graudiem).
bungot Radīt troksni, atsitoties pret ko (piemēram, par lietus lāsēm).
atvasināt Radīt, izveidot, izsecināt (ko jaunu), balstoties uz kādu pamatkategoriju, lielumu u. tml.
pārrāpties Rāpjoties pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
pārrāpot Rāpojot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
uzrausties Raušoties novietoties jāteniski, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motocikla, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
Goda vieta Redzamāka, labākā vieta (kur novietot, arī novietoties).
Goda vieta Redzamākā, labākā vieta (kur novietot, arī novietoties). Ievērojama nozīme, nozīmīga vieta.
aizdambēties Refl. --> aizdambēt. Aizsprostoties.
skrullēties Refl. --> skrullēt. Tikt skrullētam. Arī cirtoties.
rētot Rētoties.
sarētojums Rezultāts --> sarētot, sarētoties. Arī rēta (1).
atrīstīt Rīstoties atdabūt atpakaļ mutē (ierīto).
ripot Riteņiem griežoties, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
ritēt Riteņiem griežoties, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
velties Riteņiem, kāpurķēdēm griežoties, smagnēji pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
pieritināties Ritinoties novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
Vāveres ritenis Rotējoša cilindrveida ierīce, kas rada nebrīvē dzīvojošām vāverēm iespēju skriet, kustoties šādas ierīces iekšienē.
ritēt Rotējot pārvietoties, atrasties rites, arī rotācijas kustībā. Arī rotēt.
izšķīst Sadalīties gabalos, daļās (piemēram, atsitoties pret ko).
izskolot Sagādāt apstākļus, lai (kāds) varētu pilnīgi izglītoties.
pīt Saistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (tam) ir grūti vai neiespējami kustēties, pārvietoties.
Būsim pazīstami! Saka iepazīstoties.
Acīs ņirb, arī acīs sāk ņirbēt Saka, ja rodas redzes traucējumi (parasti ilgstoši skatoties uz ko raibu, kustīgu).
Doties (arī iet) pie miera Sakārtoties gulēšanai un nogulties guļasvietā (parasti vakarā).
Nolikties (arī aiziet) gulēt Sakārtoties gulēšanai un nogulties guļasvietā.
sarindoties Sakārtoties, novietoties rindā (parasti par cilvēkiem).
sisties Sākt pēkšņi, strauji pārvietoties (kādā virzienā). Pēkšņi, strauji mainīt pārvietošanās virzienu.
sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, pārvietoties, virzīties (piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem).
sapiktoties Sākt, parasti pēkšņi, piktoties.
aizsalt Salā piepildīties, aizsprostoties ar ledu (piemēram, par caurulēm).
Nolaisties uz visām četrām Saliecot kājas ceļgalos, novietoties tā, ka atbalstās uz tiem (par dzīvniekiem).
plerkšķis Samērā augsts, skaļš, nevienmērīgs, griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, plāniem metāla priekšmetiem vibrējot, sitoties citam pret citu.
tvīkt Sarkt, arī sarkt un karst (par cilvēkiem, to ķermeņa daļām). Sārtoties, būt sārtam (parasti par seju, tās daļām).
sarkt Sārtoties (par augiem, to daļām).
uztrūkties Satrūkstoties (no kā), pēkšņi uzmosties (no miega).
uztrūkties Satrūkstoties pacelties spārnos (parasti par putniem).
uztrūkties Satrūkstoties, arī uzbudinājumā strauji piecelties (kājās, sēdus).
septiņjūdžu Savienojumā «septiņjūdžu zābaki»: pasakās, teikās - zābaki, ar kuriem var neticami ātri pārvietoties.
simtjūdžu Savienojumā «simtjūdžu zābaki»: pasakās, teikās - zābaki, ar kuriem var neticami ātri pārvietoties. Septiņjūdžu.
saķept Savienoties, sasaistīties kā mīksta, lipīga iedarbībā. Savienojoties, sasaistoties kļūt par mīkstu, lipīgu masu.
uzsēsties Sēžoties novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur).
ieslīgt Sēžoties vai gulstoties ievietoties (piemēram, krēslā, gultā).
pārdauzīt Sitot, sasitoties ievainot (ķermeņa daļu) tā, ka rodas brūce. Pārsist.
vibrato Skaņai svārstoties ar nelielu novirzi no pamattoņa.
raudzīt Skatot, skatoties noskaidrot (ko), pārbaudīt (ko).
lūkot Skatot, skatoties pārbaudīt.
ieskatīties Skatoties ievērot, pamanīt.
Izturēt skatienu Skatoties kādam acis, nenovērāties.
Izturēt skatienu Skatoties kādam acīs, nenovērsties.
pārskatīties Skatoties kļūdīties.
blisināties Skatoties mirkšķināties (par acīm).
No putna lidojuma Skatoties no augstuma.
No putna lidojuma Skatoties no augstuma.
paskatīties Skatoties pameklēt.
sazīmēt Skatoties uztvert kā tāpatīgu (kam iepriekš redzētam, zināmam). Arī saskatīt.
saskatīties Skatoties uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz).
saskatīt Skatoties uztvert, atšķirt, pazīt (ko). Skatoties atklāt, konstatēt (ko).
blisināt Skatoties vairākkārt mirkšķināt (acis).
lūkoties Skatoties vērot (notikumu, darbību).
izskatīt Skatoties, aplūkojot iepazīties (ar visu, piemēram, grāmatas, laikraksta, tekstu vai tā lielāko daļu).
izskatīt Skatoties, aplūkojot sīki iepazīties (piemēram, ar kādu priekšmetu kopumu, vietu, kur kas atrodas).
saskatīt Skatoties, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko).
noskatīties Skatoties, vērojot apgūt, pārņemt.
uzmanīt Skatoties, vērojot ko sargāt (lai to nenozagtu, neizlaupītu, nesabojātu u. tml.).
uzraudzīt Skatoties, vērojot ko sargāt (lai to nenozagtu, neizlaupītu, nesabojātu u. tml.).
pieskatīt Skatoties, vērojot uzmanīt, pārbaudīt.
pieraudzīt Skatoties, vērojot uzmanīt, pārbaudīt. Pieskatīt.
nozaudēt Skatoties, vērojot, izlaist (ko) no redzes loka.
lēkāt Skraidīt, arī pārvietoties, brīžiem palecoties.
pārskriet Skrienot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
aizslamstīties Slamstoties aizklīst.
ieslamstīties Slamstoties ieklīst (kur iekšā).
sagula Slānis, kas izveidojies, (kam) sagulstoties, sablīvējoties.
aizslapstīties Slapstoties aiziet. Slapstoties nokļūt, nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
ieslapstīties Slapstoties ieiet, ienākt (kur iekšā).
izslapstīties Slapstoties izbēgt, izvairīties (no kā).
ūdensslēpes Slēpes, kas ir konstruētas tā, lai ar tām varētu pārvietoties pa ūdens virsu.
noskatīties Slepus skatoties, vērojot uzzināt.
noslīdēt Slīdot lejup, novietoties zemāk vai zemu (kur, uz kā u. tml.).
pārslīgt Slīgstot, liecoties novietoties, atrasties pāri (kam), pār (ko).
Iedzimta slimība Slimība, kuru īpatnis ir pārmantojis no iepriekšējām paaudzēm vai kura tam radusies, attīstoties mātes organismā.
Iedzimta slimība Slimība, kuru īpatnis ir pārmantojis no iepriekšējām paaudzēm vai kura tam radusies, attīstoties mātes organismā.
blīkšķis Spēcīgs un spalgs, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis.
viskozitāte Spēja (gāzēm, šķidrumiem, cietiem ķermeņiem) pretoties tecēšanai. Stigrība.
stigrība Spēja (gāzēm, šķidrumiem, cietiem ķermeņiem) pretoties tecēšanai. Viskozitāte.
stiprība Spēja (materiālam, priekšmetam, veidojumam u. tml.) pretoties sagrūšanai kādu slodžu iedarbībā.
lidspēja Spēja pārvietoties, virzīties pa gaisu. Lidotspēja.
lidotspēja Spēja pārvietoties, virzīties pa gaisu. Lidspēja.
spīts Spēja pretoties nevēlamu (piemēram, vides) apstākļu ietekmei.
ietilpt Spēt ievietoties, novietoties (kur iekšā).
pārspīdēt Spīdot izstarot gaismu pāri (kam), pār (ko) - par gaismas avotu. Apgaismot, izplatoties pāri (kam), pār (ko) - par gaismu.
kļauties Spiesties, virzīties, novietoties (kam cieši klāt).
iespiesties Spiežoties iekļūt (kur iekšā). Spiežoties ievietoties (mazā, šaurā telpā, vieta). Iespraukties.
iespiesties Spiežoties iekļūt, ievietoties (kur, starp ko).
iespraukties Spraucoties iekļūt (km iekšā). Spraucoties ievietoties (mazā, šaurā telpā, vietā).
iespraukties Spraucoties iekļūt, ievietoties (kur, starp ko).
eja Sprauga, tunelis, gaitenis u. tml., pa kuru iespējams pārvietoties kājām.
izstaigāt Staigājot pārvietoties. Staigājot paveikt (kādu gājienu).
staltot Staltoties.
starpniecība Starptautiskajās tiesībās - viens no starptautisko strīdu mierīgas izšķiršanas līdzekļiem, ko realizē trešā, strīdā neiejauktā, valsts, balstoties uz tai izvirzītajiem noteikumiem.
konjunkcija Stāvoklis, kad divi debess spīdekļi atrodas vienā virzienā (skatoties no Zemes).
kāja Stāvus, balstoties uz šīm ekstremitātēm (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
nostostīties Stostoties noteikt, pateikt.
No mutes mutē Strauji izplatoties (par ziņu, vēsti, baumām u. tml.).
pārmesties Strauji pagriezties (parasti uz otriem sāniem, piemēram, guļot); strauji apgriezties (balstoties uz rokām, galvas un vēzējot kājass uz augšu).
pārsviesties Strauji pārvietoties (uz citu vietu) - par cilvēku vai dzīvnieku.
samesties Strauji sagriezties (slīdot, atsitoties pret ko u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekli.
samesties Strauji saķeroties, sasaistoties (kopā, citam ar citu), novietoties (kādā pozā).
sisties Strauji virzīties, pārvietoties, skarot kādu šķērsli, parasti tā, ka rodas skaņas.
sakrist Strauji, arī nespēkā novietoties (kur), parasti guļus, sēdus stāvoklī (par vairākiem, daudziem).
skriet Šķietami ātri pārvietoties (par priekšmetiem, kam virzās garām, pretī).
šauties Šķietami strauji virzīties, pārvietoties pretējā virzienā (par to, kam ātri brauc garām).
stāvēt Šķietami vai reāli nepārvietoties (par parādībām dabā).
vaibstīties Šķoboties, raustoties vilkties grimasē (par seju, tās daļu).
piešļakstēt Šļakstoties (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam (ar to).
piešļakstēt Šļakstoties (kam) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
nošļakstīt Šļakstoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
nošļukt Šļūkot uz leju, novietoties zemāk vai zemu (kur, uz kā u. tml.) tā, ka nokarājas (par ko uzvilktu, uzkārtu u. tml.).
līgoties Šūpojoties virzīties, pārvietoties.
līgot Šūpojoties virzīties, pārvietoties. Līgoties (1).
pakaļ Tā (pārvietoties), ka atrodas aizmugurē tam, kas pārvietojas tai pašā virzienā.
tālu Tā, ka kas (piemēram, izplatoties, veidojoties) aizņem samērā lielu vietu, telpu u. tml.
starpā Tā, ka ko šķir, norobežo (atrasties, novietoties, norisināties).
sakārtot Tāds, kam augot, attīstoties ir radies noteikts novietojums (attiecībā pret ko) - parasti par augu daļām.
stings Tāds, kam piemīt spēja pretoties deformācijai.
stingrs Tāds, kam piemīt spēja pretoties mehāniska spēka iedarbībai, tāds, kura sastāvdaļu savstarpējās attiecības mehāniska spēka iedarbībā nemainās vai maz mainās (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
stiprs Tāds, kam piemīt spēja, parasti ievērojami, pretoties mehāniska spēka iedarbībai (par priekšmetiem, veidojumiem, materiāliem u. tml.).
sakļaut Tāds, kas augot, attīstoties atrodas samērā cieši kopā (par augu daļām). Tāds, kura sastāvdaļas augot, attīstoties atrodas samērā cieši kopā (par augu daļu kopumu).
satuvināt Tāds, kas augot, attīstoties atrodas tuvu viens pie otra, cits pie cita (par dzīvnieku vai augu daļām).
sakopot Tāds, kas augot, attīstoties veido noteiktas formas kopumu (par augu daļām).
neizbraucams Tāds, kas ir tik sliktā stāvoklī, ka pa to grūti vai neiespējami pārvietoties braukšus (par ceļu).
neizbrienams Tāds, kas ir, piemēram, tik staigns, ka pa to grūti vai neiespējami pārvietoties, pārkļūt pāri.
ļumīgs Tāds, kas kustoties viegli dreb, šūpojas (par tuklu ķermeni, tā daļām).
praktisks Tāds, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām.
neatkārtojams Tāds, kas nevar norisināties, izpausties vairākkārt. Tāds, kas nevar atkārtoties.
neuzņēmīgs Tāds, kas spēj pretoties (infekcijas slimību izraisītāju, indīgu vielu) iedarbībai un pārvarēt to.
triecienizturīgs Tāds, kas spēj pretoties atkārtotiem mehāniskiem triecieniem.
vibroizturīgs Tāds, kas spēj pretoties mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem) - par celtnēm, iekārtām, mašīnām, aparātiem.
trausls Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par organismu, tā daļām, fizioloģisku stāvokli u. tml.).
vārīgs Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par psihi, raksturu, personību). Nenoturīgs, ātri zūdošs nelielā (kā) iedarbībā (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
vārīgs Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (piemēram, slimībām, ievainojumiem) - par organismu, tā daļām, fizioloģisku stāvokli u. tml.
akls Tāds, ko veic neskatoties. Tāds, ko veic, orientējoties pēc instrumentiem.
pilns Tāds, kur (kas, piemēram, tvaiks, smarža, skaņa) ir izplatījies, izplatoties koncentrējies (par vietu, telpu, vidi).
necaurejams Tāds, kur ir grūti vai neiespējami pārvietoties, izkļūt cauri (parasti par mežu, purvu, krūmāju).
nepārejams Tāds, kur ir grūti vai neiespējami pārvietoties, tikt pāri.
neveikls Tāds, kura kustības ir lēnas, smagnējas, tāds, kas nespēj pārvietoties strauji, veikli (par dzīvniekiem).
trausls Tāds, kura psihe, raksturs, personība vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par cilvēkiem), tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par psihi, raksturu, personību). Nenoturīgs, ātri zūdošs (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
vārs Tāds, kura psihe, raksturs, personība vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par cilvēkiem). Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par psihi, raksturu, personību). Nenoturīgs, ātri zūdošs (par psihisku stāvokli, tā izpausmi, domu u. tml.).
vārīgs Tāds, kura psihe, raksturs, personība vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam.
ietilpīgs Tāds, kurā var daudz ievietot, arī daudzi ievietoties. Tāds, kam ir liels tilpums.
neizbraucams Tāds, pa ko ir grūti vai neiespējami pārklāt pāri, pārvietoties braukšus.
grābstīties Taustoties (ar rokām, pirkstiem), censties ko satvert, sameklēt.
sagrābstīt Taustoties (ar rokām, pirkstiem), sameklēt, arī satvert. Sagrābāt (2).
sagrābāt Taustoties (ar rokām, pirkstiem), sameklēt, arī satvert. Sagrābstīt (2).
aiztaustīties Taustoties aizvirzīties. _imperf._ Taustīties prom. Taustoties nokļūt (kur, līdz kādai vielai, aiz kā, pie kā u. tml.).
attaustīties Taustoties atvirzīties šurp. _imperf._ Taustīties šurp. Taustoties atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
ietaustīties Taustoties ievirzīties (kur iekšā).
pārtaustīties Taustoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pietaustīties Taustoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pārtecēt Tekot pārvietoties (citā traukā, tilpnē).
audums Tekstilizstrādājums, kas veidojas, aužamajos stāvos savstarpēji perpendikulāri saistoties audiem un šķēriem.
sasniegt Tiekot pilnveidotam, attīstītam, arī attīstoties iegūt (ļaunu kvalitātes pakāpi).
skriet Tikt ātri pārvietotam (par priekšmetiem). Ātri pārvietoties.
nogulties Tikt novietotam horizontāli (kur, uz kā u. tml.) - par priekšmetiem, ķermeņa daļām. Novietoties horizontāli (kur, uz kā u. tml.) - par priekšmetiem.
pazust Tikt pārvietotam, pārvietoties tā, ka vairs neatrodas tur, kur ir parasti, kur tiek meklēts, nebūt nekur atrodamam (par priekšmetu). Tikt pazaudētam.
piestrēgt Tikt piepildītam (ar ko, parasti šaurā vietā). Aizsprostoties.
pamattonis Tonis, ko rada akustiska sistēma, svārstoties ar vismazāko iespējamo frekvenci.
pērt Triecoties, sitoties (pret ko), šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, zemi).
nest Turēt (ķermeņa daļu) noteiktā stāvoklī un pārvietoties.
rāpties Turoties ar rokām (kur, pie kā) un atbalstoties, aizķeroties ar kājām (kur, aiz kā), lēni, arī ar grūtībām virzīties, pārvietoties (virzienā uz augšu vai uz leju).
šurpmāk Tuvāk vietai, kur atrodas runātājs vai ar ko ir saistīts runātājs (pārvietoties, pārvietot).
lenkt Tuvojoties novietoties (kam) vairākās vai visās pusēs.
satuvoties Tuvojoties savirzīties, novietoties tuvu kopā vienam pie otra, citam pie cita.
divkājus Uz divām kalām (nostāties, pārvietoties) - parasti par dzīvniekiem.
vēkšpēdu Uz muguras (gulēt, novietoties u. tml.).
Šurp (un) turp, retāk šurpu (un) turpu Uz priekšu un atpakaļ (pārvietoties, pārvietot).
Šurp (un) turp, retāk šurpu (un) turpu Uz priekšu un atpakaļ (pārvietoties, pārvietot).
zemē Uz sauszemes virsas, arī uz (parasti telpas) pamata (atrasties, novietoties, novietot).
mugura Uz šīs (parasti dzīvnieka) ķermeņa daļas (novietoties, atrasties).
iesēdināt Uzaicināt vai likt iesēsties. Palīdzēt iesēsties vai novietoties (kur iekšā).
aizbūvēties Uzbūvēt (māju) un pārvietoties (uz turieni).
apslacīt Uzšļakstoties, uzpilot padarīt slapju.
luncināties Uzturēties (kā tuvumā), luncinot asti, kustoties, lēkājot (parasti par suni).
Zagt dienas Vadīt dienas bezdarbībā, slaistīties. Vadot dienas bezdarbībā, slaistoties, sagādāt kādam zaudējumus.
uzvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Vadot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
pārvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
novirzīt Vadot (transportlīdzekli), panākt, ka (tas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties nost no (kurienes, kur u. tml.).
izvaibstīt Vaibstoties pārveidot (seju), izveidot (tajā grimases).
savaibstīt Vaibstoties pārveidot, parasti ievērojami (seju, tās daļas), izveidot (sejā grimasi).
lēkt Vairākkārt ar atspērieniem atraujoties no pamata un virzoties uz priekšu, pārvietoties.
skraidīt Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem).
skraidelēt Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem). Skraidīt (1).
skraidīt Vairākkārt ātri pārvietoties, tikt pārvietotam, parasti pa kādu virsmu (par priekšmetiem).
mīdīties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ neliela platībā. Stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru.
mīņāties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ nelielā platībā. Stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru. Mīdīties.
slidināties Vairākkārt pārvietoties pa ko slidenu (parasti rotaļājoties).
maldīties Vairākkārt pārvietoties, doties no vienas dzīvesvietas, darbavietas uz otru, nespējot atrast vēlamo dzīvesvietu, darbavietu.
klejot Vairākkārt pārvietoties, doties no vienas, piemēram, dzīvesvietas, darbavietas, uz citu.
skraidīt Vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.).
skraidelēt Vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.). Skraidīt (2).
lēkāt Vairākkārt strauji pārvietoties, kustēties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām u. tml.).
staigāt Vairākkārt vai ilgstoši ejot, pārvietoties (parasti dažādos virzienos) - par cilvēku.
lodāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas), arī četrrāpus vai stipri salīkušam.
ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas), arī četrrāpus vai stipri salīkušam.
panīkt Vāji attīstoties, arī augot nelabvēlīgos apstākļos, kļūt sīkam, kroplīgam, arī mazražīgākam (par augiem). Kļūt tādam, kur augi samērā vāji attīstās, nīkuļo, ir mazražīgi (piemēram, par tīrumu).
savalstīt Valstoties (pa ko), sajaukt (to).
ieviļat Valstoties iegulēt (kur iedobumu, bedri u. tml.).
novārtīt Vārtoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
izvārtīt Vārtoties pieplacināt, saplacināt.
pārceļot Veicot, parasti garāku, ceļu, ceļojumu, pārvietoties (uz citu dzīvesvietu, parasti ar iedzīvi).
pārceļot Veicot, parasti garāku, ceļu, pārvietoties (uz citu, piemēram, ligzdošanas, barošanās vietu) - par dzīvniekiem.
iecistēties Veidojot cistu, ievietoties tajā.
nobriest Veidojoties, attīstoties pastiprināties, nonākt līdz atklātai izpausmei (parasti par parādībām sabiedrībā).
pārvelties Veļoties pārvietoties (uz citu vietu).
ripot Veļoties, rotējot pārvietoties kādā virzienā.
pētīt Vērīgi uztvert kādu objektu (parasti skatoties), lai (ko) noskaidrotu.
aizslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietoties (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
trizuļot Viegli svārstīties, trīcēt. Viegli svārstoties, trīcot atstarot strauji mainīga virziena gaismu.
aizmugure Vieta, kas atrodas beigās (skatoties no priekšplāna).
slēptuve Vieta, telpa, kur var slēpties, patverties (no kā), novietoties tā, lai citi nepamanītu, nesaskatītu.
pārviļņot Viļņojot pārvietoties, izplatīties (uz citu vietu).
pārmete Vingrošanas elements - straujš ķermeņa apgrieziens (uz priekšu, atpakaļ, sānis), balstoties uz rokām.
paraboloīds Virsma, ko kustoties veido parabola, kuras virsotne slīd pa citu - nekustīgu - parabolu, abu parabolu plaknēm paliekot savstarpēji perpendikulāram.
turp Virzienā uz vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja (pārvietoties, pārvietot).
šurp Virzienā uz vietu, kur atrodas runātājs vai ar ko ir saistīts runātājs (pārvietoties, pārvietot).
stigt Virzīties (staignā, irdenā, mīkstā pamatā) tā, ka tālāk nav iespējams vai ir grūti pārvietoties, pārvietot (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām, parasti kājām, arī par uzvilktiem apaviem).
nirt Virzīties zem ūdens (par zemūdens transportlīdzekli). Pārvietoties zem ūdens ar zemūdens transportlīdzekli.
spiesties Virzīties, novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kāda, pie kā).
braukt Virzīties, pārvietoties (ar transportlīdzekli).
sekot Virzīties, pārvietoties (kādam, kam) līdzi, aiz (kāda, kā).
veikt Virzīties, pārvietoties (noteiktu attālumu, ceļu ar noteiktu garumu).
virpuļot Virzīties, pārvietoties (pa gaisu) straujā riņķveida, spirālveida kustībā (piemēram, par sīkām cietvielu daļiņām, arī par, parasti vieglu, priekšmetu kopumu).
rāpot Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) - par kukaiņiem.
līst Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem, piemēram, par dažiem rāpuļiem, tārpiem, kāpuriem).
rāpot Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar lēnām kāju kustībām (par dažiem rāpuļiem, piemēram, bruņurupučiem). Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem).
līst Virzīties, pārvietoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Arī spraukties.
mīt Virzīties, pārvietoties (pa ko), parasti ejot.
braukt Virzīties, pārvietoties (par transportlīdzekli).
stūrēties Virzīties, pārvietoties (parasti noteiktā virzienā).
braukt Virzīties, pārvietoties (piemēram, ar zirgu).
ripināties Virzīties, pārvietoties (uz riteņiem).
turēties Virzīties, pārvietoties atbilstoši noteiktam virzienam, attālumam.
lidot Virzīties, pārvietoties gaisā (par lidaparātiem).
liekties Virzīties, pārvietoties lokveida virzienā (kam apkārt). Atrasties, būt novietotam lokveidā.
taustīties Virzīties, pārvietoties nedroši, orientējoties pēc taustes (par cilvēkiem).
streipuļot Virzīties, pārvietoties nevienmērīgiem, ļodzīgiem soļiem, līgojoties, neieturot taisnu kustības virzienu.
spiesties Virzīties, pārvietoties pa ko šauru, neērtu (parasti, pārvarot grūtības, arī cieši skarot kādu, ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
kuģot Virzīties, pārvietoties pa ūdenstilpēm (parasti ar kuģi).
plostot Virzīties, pārvietoties pa ūdenstilpēm ar plostu (1).
plostot Virzīties, pārvietoties pa ūdenstilpēm ar plostu (2).
braukt Virzīties, pārvietoties pajūgā, ko velk dzīvnieks.
rāpot Virzīties, pārvietoties rāpus (par cilvēku).
rāpties Virzīties, pārvietoties rāpus.
braukt Virzīties, pārvietoties slīdot, šļūcot.
pacelties Virzīties, pārvietoties un pabeigt virzīties, pārvietoties uz augšu (par cilvēku vai dzīvnieku). Virzīties, pārvietoties un pabeigt virzīties, pārvietoties uz augšu (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
stiepties Virzīties, pārvietoties, arī izplatīties (parasti) garā virknē, joslā, veidojumā.
spiesties Virzīties, pārvietoties, cieši skarot (kādu, ko).
līst Virzīties, pārvietoties, parasti lēni (par dzīvniekiem, kam ir kājas). Virzīties, pārvietoties, pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas).
līst Virzīties, pārvietoties, parasti lēni (par transportlīdzekļiem).
rāpot Virzīties, pārvietoties, parasti lēni, arī ar grūtībām (par transportlīdzekļiem).
līst Virzīties, pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas) - par cilvēkiem. Virzīties, pārvietoties četrrāpus, arī stipri salīkušam.
stumties Virzīties, pārvietoties.
pavirzīt Virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko).
pavirzīt Virzot (vadot) panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko).
novirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties nost (no kurienes, kur u. tml.).
krauties Virzoties novietoties citam uz cita vai citam pie cita.
izvirzīties Virzoties pārvietoties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izvirzīties Virzoties pārvietoties (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
pārvirzīties Virzoties pārvietoties (pāri kam, pār ko).
pievirzīties Virzoties pārvietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pārvirzīties Virzoties pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
izvirzīties Virzoties pārvietoties cauri (kam), caur (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izvirzīties Virzoties pārvietoties cauri (kam), caur (ko) - par transportlīdzekli.
uzvirzīties Virzoties pārvietoties, novietoties, nokļūt virsū (uz kā, kam, arī kur).
kūļāties Virzoties, pārvietojoties nevienmērīgi svārstīties, šūpoties. Virzīties, pārvietoties nevienmērīgi, neritmiski.
savirzīties Virzoties, pārvietojoties nokļūt, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur), kļūt tādiem, starp kuriem izveidojas noteiktas telpiskas attiecības (kādā kopumā, sistēmā u. tml.) - par vairākiem, daudziem.
sprūst Virzoties, tiekot virzītam pa ko šauru, stāties, nespēt pārvietoties tālāk.
sisties Virzoties, tiekot virzītam, skarties (pie kā) tā, ka kļūst grūtāk pārvietoties.
stingums Vispārināta īpašība --> stings (5), šīs īpašības konkrēta izpausme. Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa spēju pretoties deformācijai dotās slodzes gadījumā.
spekulācija Zināšanu ieguve ar dedukciju, nebalstoties uz pieredzi. Šādā veidā iegūtās zināšanas.
krist Zūdot līdzsvaram, balstam, pārvietoties no (parasti) vertikāla stāvokļa horizontālā, tupus u. tml. stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
krist Zūdot līdzsvaram, balstam, pārvietoties, gāzties no vertikāla stāvokļa horizontālā (par augiem).
iezvelties Zvalstoties iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
mizložņa Zvirbuļveidīgo kārtas putns, kas pārvietojas pa koku stumbriem, balstoties uz cietajām astes spalvām.

toties citās vārdnīcās:

Tēzaurs

MLVV

MEV