savārtīt
savārtīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, traipainu, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.
PiemēriBērns savārtījis drēbes smiltīs.
- Bērns savārtījis drēbes smiltīs.
- ..viņš redzēja sirmi gaišo pakausi kontrastā ar mēteļa melno muguru, kritienā novēlušos cepuri, pret sienu balti savārtīto piedurkni..
- pārn. Sausās, bālganās smiltīs kūņojas pūkaina kamene. Dzeltenbrūni svītrainie svārki tai smiltīs savārtīti.
Avoti: 7-1. sējums