Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
savārstīt
savārstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Šujot, parasti nevīžīgi, lieliem dūrieniem, savienot. Šujot ātri vai pavirši, savienot. Arī sadiegt.
Piemēri..Biruta necieta šā tā savārstītus papēžus, viņa vispār neatzina par labu nevienu Valdas adatas dūrienu.
2.niev. Sasaistīt, savirknēt (vārdus, domas u. tml.), parasti nejauši, nepārdomāti.
PiemēriEs savārstīju [domrakstā] kaut ko par mākslu un dzeju un dabūju 3.
Avoti: 7-1. sējums