savārīt
savārīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vārot pagatavot (ko), vārot panākt, ka (tas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izvārīt (1).
PiemēriSavārīt kartupeļus.
- Savārīt kartupeļus.
- Cukura sīrupā savārīti augļi.
- Svaigas deviņvīruspēka lapas, savārītas ar pienu, lieto ārīgi kā sāpes remdinošu līdzekli..
1.1.Vārot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
PiemēriSavārīt putru biezu.
- Savārīt putru biezu.
- Pārāk savārīti zirņi.
- Vīri sēdēja ap galdu.. Žokļi cītīgi mala gaļu, desas, aukstas ceptas zivis un maizi.., visu to apslakot ar stipri savārītu tēju.
- Vēl pirmajās dienās cāļiem dod svaigu, pienā cieti savārītu prosas biezputru.
2.Vārot pagatavot (ko) lielākā daudzumā. Vārot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
PiemēriSavārīt buljonu vairākām dienām.
- Savārīt buljonu vairākām dienām.
- ..šogad gan būs ķiršu lērums, varēs savārīt burku burkas šī ievārījuma..
- Potjomkins:.. kāzas izziņotas,.. alus izbrūvēts, ēdieni sacepti un savārīti.
3.vienk. Parasti savienojumā ar «ziepes», «putra»: nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas. Pieļaut kļūdas, aplamības.
PiemēriAprunājos ar Sidorovu, tas bija piedzīvojis mehāniķis, tikai tāpēc skaitījās par trešo, ka mala bija ziepes savārījis.
- Aprunājos ar Sidorovu, tas bija piedzīvojis mehāniķis, tikai tāpēc skaitījās par trešo, ka mala bija ziepes savārījis.
- «Vējgrābslis tas Rūdis ir,» teica Jūlijs.. «Savārīs putru pa visu pagastu.»
- Puikas apklusa ļoti ātri - vai viņi tiešām būtu ko savārījuši?
- «Ja tas skuķis tagad ko savārīs, es viņu ņemšu aiz matiem un sadošu pa dibenu.»
Avoti: 7-1. sējums