savārgt
savārgt -vārgstu, -vārgsti, -vārgst, pag. -vārgu; intrans.
1.Kļūt, parasti ļoti, vārgam. Arī saslimt.
Piemēri«Tu esi pavisam savārdzis.. Tevi grūti pazīt.»
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārgt. Ilgāku laiku vārgt (līdz noteiktam brīdim).
PiemēriĒstgribas nebij nemaz, pa dienu gulēju smagā miegā, naktīs nomodā vai nosvīdis mocījos nejaukos murgos. Smagas trīs nedēļas tā savārgu..
Avoti: 7-1. sējums