savārpot
savārpot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm). Kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
PiemēriRudzi tai vasarā bija agri savārpojuši, un tie šūpojās vējā kā bezgalīgs zaļš jūras klajš.
- Rudzi tai vasarā bija agri savārpojuši, un tie šūpojās vējā kā bezgalīgs zaļš jūras klajš.
- Visos republikas rajonos jau savārpojusi kamolzāle.
- Mājā viņas nāk pievakarē - taisni pāri savārpojušam kviešu laukam.
- pārn. Tomēr tu dzīvo un cerības audzē - reizēm tās savārpo, reizēm tās nokalst..
Avoti: 7-1. sējums