Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
savārtīt
savārtīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, traipainu, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.
PiemēriBērns savārtījis drēbes smiltīs.
Avoti: 7-1. sējums