savdabība
savdabība -as, s.
Vispārināta īpašība → savdabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Savdabīgums.
PiemēriViņu nevarēja saukt par skaistu, taču viņai piemita tāda uzkrītoša savdabība, kas dažbrīd ir vērtīgāka par skaistumu..
- Viņu nevarēja saukt par skaistu, taču viņai piemita tāda uzkrītoša savdabība, kas dažbrīd ir vērtīgāka par skaistumu..
- Tauta sastāv no atsevišķiem cilvēkiem, tātad katras tautas loceklis sevī ietver šīs tautas savdabības..
- Jo lielāka savdabība piemīt kādam dabas objektam, jo lielāka nepieciešamība to iekļaut ainavā kā raksturojošu dominanti.
Avoti: 7-1. sējums