savecēt
savecēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; pareti
Novecot, parasti ļoti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Savecot.
Piemēri..nervozi šurpu turpu slāja savecējis resnītis.
- ..nervozi šurpu turpu slāja savecējis resnītis.
- Pusmūža sieviete, izvārguši un savecējusi, čurnēja uz cietušo sola.
- ..seja bija krietni savecējusi.
Avoti: 7-1. sējums