savdabis
savdabis -bja, v.
savdabe -es, dsk. ģen. -bju, s.
1.Savdabīgs cilvēks.
PiemēriBrālis Miķelis reiz pat izteicās, ka Toms.. esot tapis prātā viegls.. Toms bija savdabis, tas tiesa, bet prāts vīram strādāja raženi.
1.1.pārn. Savdabīgs dzīvnieks, augs.
PiemēriRuncis šķita nīgrs un ļauns. Tāds viņš vis nebija, bet savdabis gan, cilvēka glāstus neprasīja, pat neatzina, dzīvoja saskaņā ar brīva zvēra likumiem.
1.2.pārn. Savdabīgs priekšmets, veidojums.
PiemēriKatrs kausējums atšķirīgs, īpatnis, savdabis.
Avoti: 7-1. sējums