savēcināties
savēcināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
Sākt, parasti pēkšņi, vēcināties. Īsu brīdi vēcināties.
PiemēriTad [saimniece] pamanīja, ka mušas aplipušas kafijas traukiem un pusdzertai liķiera pudelei uz galda, paķēra salveti turpat no stūra un savēcinājās..
Avoti: 7-1. sējums