spietot
spietot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Vairošanās gaitā saimei daloties, grupēties ap māti un pārcelties uz citu mitekli (parasti par mājas bitēm).
PiemēriJa auli izliek laikus - tad, kad saimes gatavojas spietot, - tad bites vietraudzes to ātri atrod, un drīz vien tajā iemājo spiets.
- Ja auli izliek laikus - tad, kad saimes gatavojas spietot, - tad bites vietraudzes to ātri atrod, un drīz vien tajā iemājo spiets.
- Vecais Sīlis atnācis, apskatījis, bet arī nebijis dumjš. «Es, Lapiņ, bites no koka izņemšu, bet par to tev, kolīdz nākamgad tās spietos, pirmais spiets būs jāatdod man.»
1.1.pārn. Būt, atrasties samērā lielā, parasti kustīgā, kopumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriKad pa sava dzīvokļa logu redzu to melno muskuli, kas līdz vēlai pievakarei spieto ap alus kiosku viņpus ielas, man vienmēr jādomā par šo vīriešu sievām.
- Kad pa sava dzīvokļa logu redzu to melno muskuli, kas līdz vēlai pievakarei spieto ap alus kiosku viņpus ielas, man vienmēr jādomā par šo vīriešu sievām.
- Baložkalnā spieto riteņbraucēji.
1.2.pārn. Pārvietoties (parasti lidot) ciešā kopumā (piemēram, par vielu daļiņām).
PiemēriKā baltas bites sniegs aiz loga spieto.
- Kā baltas bites sniegs aiz loga spieto.
- Uz galvenās ielas sniegputenis spietoja te tieši pretī, te apsviedās pilnīgi no citas puses..
- ..ap lokomotīves dūmeņiem spietoja sarkanas un dzeltenas dzirksteles.
1.3.pārn. Būt strauji mainīgam (par domu, jūtu u. tml. kopumu).
Piemēri«Mazā Astra, pavājināta redze, nelaime, noziegums, sods, varbūt pat aklums...» spietoja melnas domas.
- «Mazā Astra, pavājināta redze, nelaime, noziegums, sods, varbūt pat aklums...» spietoja melnas domas.
Avoti: 7-2. sējums