izvārtīt
izvārtīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vārtoties pieplacināt, saplacināt.
PiemēriIzvārtīt rudzus.
- Izvārtīt rudzus.
- Suns izvārtījis puķu dobi.
- Zirgi auzas izvārtījuši.
2.Vārtīt un pabeigt vārtīt.
PiemēriIzvārtīt kartupeli pelnos.
- Izvārtīt kartupeli pelnos.
Avoti: 3. sējums