Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzlikties
uzlikties -liekos, -liecies, -liekas, pag. -likos; refl.
1.trans. Uzlikt sev (parasti cepuri).
PiemēriViņam likās, ja uzvilktu tēva zābakus un kažoku un uzliktos zaķādas cepuri, arī viņš varētu iet pa nakti, pa puteni..
2.sar. Novietoties sēdus, guļus u. tml. virsū (uz kā, kam).
Piemēri..sievas ar visiem sabristajiem apaviem uzlikušās uz dīvāna un aizmigušas.
Avoti: 8. sējums