uzlikties
uzlikties -liekos, -liecies, -liekas, pag. -likos; refl.
1.trans. Uzlikt sev (parasti cepuri).
PiemēriViņam likās, ja uzvilktu tēva zābakus un kažoku un uzliktos zaķādas cepuri, arī viņš varētu iet pa nakti, pa puteni..
- Viņam likās, ja uzvilktu tēva zābakus un kažoku un uzliktos zaķādas cepuri, arī viņš varētu iet pa nakti, pa puteni..
- ..vēl viņa atved līdzi jaunu formas cepuri, ko uzlikties, spožus šņorzābakus, ko apauties..
2.sar. Novietoties sēdus, guļus u. tml. virsū (uz kā, kam).
Piemēri..sievas ar visiem sabristajiem apaviem uzlikušās uz dīvāna un aizmigušas.
- ..sievas ar visiem sabristajiem apaviem uzlikušās uz dīvāna un aizmigušas.
Avoti: 8. sējums