Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
notupties
notupties -tupstos, -tupsties, -tupstas, pag. -tupos; refl.
1.Novietoties tupus (kur, uz kā u. tml.). Arī nosēsties1.
Piemēri..sieva ar bērnu klēpī notupstas zemē un ievaidas.
  • ..sieva ar bērnu klēpī notupstas zemē un ievaidas.
  • Daina pieiet pie suņa, notupstas iepretim un sniedz maizi..
  • Ira uzmestu lūpu.. notupstas uz ķeblīša.
  • Zivju smakas pievilināts, uz sliekšņa notupstas.. runcis..
  • Kaspars notupās uz ceļiem un.. sāka lasīt kopā sašķīdušās galodas lauskas.
Stabili vārdu savienojumiNotupties uz ceļiem (arī ceļos).
1.1.Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (kur, uz kā u. tml.) – parasti par putniem, kukaiņiem.
PiemēriVārnas notupušās bērzos.
  • Vārnas notupušās bērzos.
Avoti: 5. sējums