notupināt
notupināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Novietot tupus (kur, uz kā u. tml.). Likt tupēt, atļaut tupēt (kar, uz kā u. tml.). Arī nosēdināt1.
PiemēriBet nu ir jālaižas prom no plīts priekšas, lai vecmāmiņa nesāk tālāk jautāt un pratināt. Taču ir jau par vēlu. Viņa saņem mani aiz pleca un notupina atpakaļ uz bluķīša. «Stāsti nu!»
Avoti: 5. sējums