noturīgs
noturīgs -ais; s. -a, -ā
noturīgi apst.
1.Tāds, kas ilgstoši pastāv, eksistē. Tāds, kas ilgstoši nemaina savas īpašības.
PiemēriNoturīga sniega sega.
Stabili vārdu savienojumiNoturīga skaņa.
1.1.Tāds, kas ilgstoši nevājinās (par psihisku stāvokli). Tāds, kas ir labi iegaumēts, apgūts (par zināšanām, iemaņām, prasmi).
PiemēriNoturīgas jūtas.
1.2.Tāds, kas ir iedibināts, iesakņojies (piemēram, par tradīcijām), tāds, kas ir pastāvīgs, nemainīgs (piemēram, par cilvēku attiecībām).
PiemēriNoturīgas paražas.
2.Tāds, kas ir izturīgs (pret kā iedarbību).
PiemēriNoturīgs fasādes krāsojums.
Avoti: 5. sējums