noturība
noturība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → noturīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKlimatisko apstākļu noturība.
2.Vispārināta īpašība → noturīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMasīva kapi tālsiena pastiprina ēkas vispārējo konstrukciju un palielina ēku noturību.
Avoti: 5. sējums