kārtoties2
kārtoties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
1.Kārtot [2].
PiemēriĀda kārtojas.
2.reti Kļūt slāņainam, sadalīties pa slāņiem.
PiemēriLietus bija pārstājis, un debesis sāka kārtoties. Pamalē no mākoņu spraugas izlauzās saules stars..
Avoti: 4. sējums