kravāties
kravāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Ilgāku laiku kravāt.
PiemēriKravāties pa somu.
- Kravāties pa somu.
- Bet saimnieks pasauca [Mārtiņu] istabā - bij dzirdams, ka viņi tur labu brīdi kravājas ap skapīti.
- Piegājusi pie galda, viņa ilgi kravājās atvilktnē.
- Stundām ilgi viņš kravājas pa priekšnamu, grabina apbružāto ceļa lādīti un dungo senu dziesmiņu par Daugavas krācēm.
1.1.Iekārtoties, novietoties transportlīdzeklī (ar mantām).
PiemēriTonakt, kad mēs kravājāmies ešelonā, lai no nometnes dotos uz fronti, sals bija tuvu 30 grādiem..
- Tonakt, kad mēs kravājāmies ešelonā, lai no nometnes dotos uz fronti, sals bija tuvu 30 grādiem..
Avoti: 4. sējums