Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
plākš
plākš izsauk.; parasti savienojumā «plīkš, plākš»
Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
PiemēriVisi trīs viņi gāja blakus - kā kareivji ierindā, nemeklēdami pat sausāku ceļa maliņu vai taciņu, bet plīkš, plākš - tieši peļķē iekšā un pāri tai..
Avoti: 6-2. sējums