Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
plakstiens
plakstiens -a, v.; novec.
Plakstiņš.
PiemēriKā uguntiņas iedegās viņa acu zīlēs, bet uz gribas pavēli acu plakstieni šo uguntiņu apsedza un noslāpēja.
Avoti: 6-2. sējums