Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
plaknulis
plaknulis -ļa., v.; būvn.
Gara līste, ar ko, veicot apmešanas darbus, izlīdzina kādu masu, šķīdumu.
PiemēriApmetēja plaknulis.
  • Apmetēja plaknulis.
  • Gribējām ar pilnu sparu ķerties pie darba, bet būvlaukumā nebija pat dēļu, lai mēs varētu izgatavot plaknuli - vienu no mūsu nepieciešamajiem darba rīkiem.
Avoti: 6-2. sējums