plakstiņš
plakstiņš -a, v.
Acs orgāns tās aizsargāšanai – divas saistaudu plātnes, ko no ārpuses klāj āda, bet no iekšpuses – plāns epitēlija apvalks.
PiemēriAugšējais plakstiņš.
- Augšējais plakstiņš.
- Apakšējais plakstiņš.
- Atvērt plakstiņus.
- Aizvērt plakstiņus.
- Piemiegt plakstiņus.
- Plakstiņi aizsargā acs ābolu no izžūšanas, putekļiem un nelieliem ievainojumiem.
- Pametu skatienu spogulī un satrūkos no savas saraudātās sejas. Uz vaigiem bija sarkani plankumi un acu plakstiņi piepampuši.
- Acis abiniekiem labi attīstītas, kustīgas, parasti ar plakstiņiem.
Stabili vārdu savienojumiPlakstiņi (arī plaksti, acis) aizkrīt.
- Plakstiņi (arī plaksti, acis) aizkrīt idioma — Saka, ja kāds pēkšņi iemieg.
Avoti: 6-2. sējums