plakšķināt
plakšķināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
plakšināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; retāk
1.trans. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plakšķ.
PiemēriPlakšķināt plaukstas.
- Plakšķināt plaukstas.
- Plakšķināt spārnus.
- Sargādamies plakšķināt lielās galošas, vecis klusu kā balts spoks iezogas virtuvē.
- Astoņi cilvēki.., tupeles pret kailajiem papēžiem plakšinādami, gāja pa ogļu izdegām nobērto loka celiņu..
2.parasti 3. pers.; intrans. Vairākkārt plakšķēt.
PiemēriLietus plakšķināja ne tikai pret stikliem, bet arī pret palodzi..
- Lietus plakšķināja ne tikai pret stikliem, bet arī pret palodzi..
- No pāri slīdošā mākoņa uz jumta grabēja krusa, sīki, steidzīgi plakšķināja atrautās papes skranda.
- Šņāko un plakšķina siksnas, ritēdamas pa spoži noberztajiem tīteņiem.
Avoti: 6-2. sējums