plakšķēt
plakšķēt parasti 3. pers., plakšķ, pag. plakšķēja
plakšēt parasti 3. pers., plakš, pag. plakšēja; intrans.; retāk
Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriLietus lāses plakšķ.
- Lietus lāses plakšķ.
- Palagi plakšķ vējā.
- ..ota viegli plakšķēja, krāsas jaucot, un maigi iečīkstējās molberts..
- ..basās pēdas skanīgi plakšķēja uz spodri noberztajiem dēļiem.
- Airi klakšēja dullos, ūdens plakšēja [laivai] abās malās..
Avoti: 6-2. sējums