skrabēt
skrabēt parasti 3. pers., skrab, pag. skrabēja; intrans.
Radīt īsus, citu citam sekojošus asus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko), arī skrāpējoties, beržaties (gar ko) – piemēram, par asiem, cietiem, parasti nelieliem, priekšmetiem, to daļām. Atskanēt šādiem trokšņiem.
Piemēri..arvien tuvāk uz radzēm skrabēja apkalti zābaki.
- ..arvien tuvāk uz radzēm skrabēja apkalti zābaki.
- ..viens kauls pēc otra skrabēja viņa [suņa] veselīgos zobos.
- ..rati skrab un grab, lēkādami pa sasalušajiem kruvešiem.
Avoti: 7-1. sējums