krauties
krauties parasti 3. pers., kraujas, pag. krāvās; refl.
1.Virzoties novietoties citam uz cita vai citam pie cita.
PiemēriLedus gabali kraujas gar upes krastiem.
- Ledus gabali kraujas gar upes krastiem.
- pārn. Gari gadi kā kalni ir krāvušies cits uz cita, un tagad atskatoties redzu veselu kalnu grēdu atdalām šodienu no bērnības un jaunības zemes.
1.1.Par mākoņiem.
PiemēriPāri tīrumam peld viļņu putām līdzīgi mākoņi. Tie nesteidzīgi aizslīd un pamalē kraujas gubās, čaganās kā sniega kupenas.
- Pāri tīrumam peld viļņu putām līdzīgi mākoņi. Tie nesteidzīgi aizslīd un pamalē kraujas gubās, čaganās kā sniega kupenas.
- ..pāri debesu laukam krāvās melni padebeši, kas vēstīja negaisu.
1.2.pārn.; sar. Cieši drūzmēties (par dzīvniekiem).
PiemēriAitas augu dienu čupā vien krāvās, cita pie citas sildīdamās..
- Aitas augu dienu čupā vien krāvās, cita pie citas sildīdamās..
Avoti: 4. sējums