krauties
krauties parasti 3. pers., kraujas, pag. krāvās; refl.
1.Virzoties novietoties citam uz cita vai citam pie cita.
PiemēriLedus gabali kraujas gar upes krastiem.
1.1.Par mākoņiem.
PiemēriPāri tīrumam peld viļņu putām līdzīgi mākoņi. Tie nesteidzīgi aizslīd un pamalē kraujas gubās, čaganās kā sniega kupenas.
1.2.pārn.; sar. Cieši drūzmēties (par dzīvniekiem).
PiemēriAitas augu dienu čupā vien krāvās, cita pie citas sildīdamās..
Avoti: 4. sējums