attupties
attupties -tupstos, -tupsties, -tupstas, pag. -tupos; refl.
1.Novietoties tupus. Notupties (par cilvēku).
PiemēriUģis, attupies [laivas] pakaļgalā, klausījās, kā ūdeņi šalko gar bortiem.
- Uģis, attupies [laivas] pakaļgalā, klausījās, kā ūdeņi šalko gar bortiem.
1.1.Atsēsties (par dzīvniekiem).
PiemēriTas [suns] pašlaik attupies takas malā, purnu pastiepis, gari nožāvājas..
- Tas [suns] pašlaik attupies takas malā, purnu pastiepis, gari nožāvājas..
- Te zaķis no jauna strauji attupstas uz pakaļkājām, ausis tramīgi sakustas.
- ..[braucējs] sarāva grožu pusi tā, ka baltiņš attupās uz pakaļkājām..
Avoti: 1. sējums