ķiķināties
ķiķināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.; sar.
1.Jokojoties smieties īsiem, paklusiem smiekliem.
PiemēriViņi nogulās siena cisās. Mazās meitenes ķiķinājās un jautāja kaut ko mātei, bet drīz noklusa.
2.Ķircināties, arī lakstoties.
Piemēri..Svilis vēl nevarēja un nevarēja atsaukt sievu no zāles durvīm, kura tur vēl visvisādi ķiķinājās un jokojās ar brālēnu.
Avoti: 4. sējums