ķiķināties
ķiķināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.; sar.
1.Jokojoties smieties īsiem, paklusiem smiekliem.
PiemēriViņi nogulās siena cisās. Mazās meitenes ķiķinājās un jautāja kaut ko mātei, bet drīz noklusa.
- Viņi nogulās siena cisās. Mazās meitenes ķiķinājās un jautāja kaut ko mātei, bet drīz noklusa.
2.Ķircināties, arī lakstoties.
Piemēri..Svilis vēl nevarēja un nevarēja atsaukt sievu no zāles durvīm, kura tur vēl visvisādi ķiķinājās un jokojās ar brālēnu.
- ..Svilis vēl nevarēja un nevarēja atsaukt sievu no zāles durvīm, kura tur vēl visvisādi ķiķinājās un jokojās ar brālēnu.
- Uz lieveņa, viņa mīkstajā ādas krēslā atgāzies, cigareti zobos sēdēja kāds kaprālis un ķiķinājās ielai pāri ar Lizandera madāmas Klarisu.
- Kāda jauna meiča sēdēja uz dēļu grēdas un ķiķinājās ar puisi,.. kas tvarstījās, mēģinādams saķert viņas rokas.
Avoti: 4. sējums