sārtoties
sārtoties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
1.Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām). Dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem).
PiemēriOgu [ķiršos] aizmetās maz, bet tagad, kad tās sārtojās, kā melnais tūkstotis bruka virsū strazdi..
- Ogu [ķiršos] aizmetās maz, bet tagad, kad tās sārtojās, kā melnais tūkstotis bruka virsū strazdi..
- Cieti nobriedušas, vēl augļlapu cieši aptvertas, tās [lācenes] blāvoja vaska dzeltenumā un viegli sārtojās.
- ..koki dažādos gados dzeltē un sārtojas atšķirīgi.
1.1.Palielinoties, parasti pakāpeniski, asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām). Arī sarkt.
PiemēriViņa veselīgā seja sārtojās it kā aiz patikšanas..
- Viņa veselīgā seja sārtojās it kā aiz patikšanas..
- ..priecīgais uzbudinājums pēc tam vēl visu nākošo dienu liek sārtoties Ataugas tuklajiem vaigiem.
- Pēterim sārtojās vaigi.
1.2.Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu.
PiemēriResnie [priežu] stumbri sārtojas saulē..
- Resnie [priežu] stumbri sārtojas saulē..
- Rīta puse sārtojās. Saule vēl nebija uzlēkusi..
- Kaspars.. skatījās, kā aust rīts. Tālu austrumos sārtojās debess..
2.Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu. Sārtot (2).
PiemēriVirs īkšķa sārtojās asins lāse.
- Virs īkšķa sārtojās asins lāse.
- Gurnā sārtojās gara svītra, no kuras, kad atrāva kleitu, nedaudz sūcās asinis.
Avoti: 7-1. sējums