Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mizložņa
mizložņa -as, s.
Zvirbuļveidīgo kārtas putns, kas pārvietojas pa koku stumbriem, balstoties uz cietajām astes spalvām.
PiemēriKukaiņus mežā iznīcina arī derīgie putni: zīlītes, mušķērāji, mizložņas..
  • Kukaiņus mežā iznīcina arī derīgie putni: zīlītes, mušķērāji, mizložņas..
  • Tipiski nometnieki Latvijā ir meža irbe, vistu vanags, mājas zvirbulis, mizložņa..
  • Mizložņa tekalē pa stumbra apakšu, apstrādādama to ar aso «īlenu».
Avoti: 5. sējums